RINDAS PIE ĀRSTIEM: Dusmīgai mammai un ārstniecības iestādei atšķirīgs skaidrojums

© F64, attēlam ir ilustratīva nozīme

Kadā puisēna mamma Anete facebook dalījusies savās pārdomās par veselības aprūpes pieejamību bērniem un atstāstījusi telefonsarunu ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu (BKUS) – bērnu tagad varot pierakstīt rindā tikai pie viena speciālista. Ārstniecības iestāde skaidro, ka noticis pārpratums.

„Man zvanīja no Bērnu Gaiļezera, lai "apdeitotu" mūs par to, ka Hermanis vēl aizvien gaida rindā uz ergoterapeitu un logopēdu (since forever), bet esot jauna kārtība. Man jāizvēlas tagad tikai viens speciālists pie kura rindā turpināsim gaidīt. Nu ko? Nu kas tas par sviestu???? Nu tad sauksim lietas īstajos vārdos! Valsts nespēj nodrošināt nekādu sakarīgu rehabilitāciju. Rehabilitācijas pakalpojumi bērniem ir nepieciešami katru dienu, lai viņš progresētu. Ir ļoti svarīgi ievērot ritmu-katru nedēļu nodarbības vienās un tajās pašās dienās pie speciālistiem, kuri pazīst bērnu un darbojas saskaņā ar kopīgi izvērtēto rehabilitācijas programmu un mērķiem! Šo programmu vada, protams, vecāki, paši izvērtējot, ko vajag un ko ne. Labākajā veiksmes gadījumā ir speciālists, kuram var uzticēties programmas konsultēšanai. Rezultātā mēs pilnībā esam pārgājuši uz maksas rehabilitāciju pie pašu izvēlētiem speciālistiem, kuri mūs pieņem savās privātpraksēs. Ja Hermanis izmantotu tikai valsts pakalpojumus, tad viņš lielāko daļu laiku pavadītu gaidot rindās un tad kampaņveidigi apmeklētu to speciālistu, pie kura rinda pienākusi. Kurš viņu nepazītu un, protams, darītu, ko varētu, bet kāda jēga? Bērnu jāskata ir kopveselumā. Lai viņš rehabilitācijā katru dienu pārkāptu savu spēju robežas, vajadzīgs, lai speciālistam ar viņu ir labs kontakts un zināšanas par to, ko viņš ir darījis līdz šim. Atteicos no abām rindām. Turpināsim iet savu celu, kur atslēgvards ir "jēgpilni". Nav problēmu, tas ir mūsu bērns, mēs par viņu rūpējamies un maksājam. Tikai varbūt tad nevajag to cirku ar valsts apmaksātu rehabilitāciju, ja jau realitātē tā nepastāv. Mani pazemo šāds zvans,” sarūgtināta ir Anete. Savukārt Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Rehabilitācijas klīnikas vadītāja vietniece Dace Bērtule portālam nra.lv skaidro, ka, visticamāk, noticis pārpratums.

"BKUS rehabilitācijas pakalpojumus var saņemt trīs dažādos darba organizācijas veidos: stacionāru rehabilitāciju, rehabilitāciju dienas stacionārā (intensīvs, komplekss terapijas kurss, kur rehabilitācijas pakalpojumu sniedz multiprofesionāla komanda - ārsts un vairāki funkcionālie speciālisti) un ambulatoru rehabilitāciju (monoprofesionāls pakalpojums). Ir pacienti, kuriem nepieciešama rehabilitācija pēc kādas akūtas saslimšanas vai traumas, un parasti rezultātā bērns pilnībā atveseļojas un sasniedz savu iepriekšējo funkcionēšanas līmeni, tomēr citreiz, kā tas ir arī Hermaņa gadījumā, rehabilitācija ir nepieciešama regulāri un ilgstoši. Šādos gadījumos pacients var tikt iekļauts dinamiskās novērošanas programmā, kas nozīmē to, ka bērnam ir iespēja saņemt rehabilitācijas pakalpojumus atkārtoti saskaņā ar individuālo rehabilitācijas plānu.

Nav noslēpums, ka valsts apmaksāta rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanai pēdējo gadu laikā ir aktualizējusies pārmērīgi garo gaidīšanas rindu problēma. Analizējot situāciju BKUS Rehabilitācijas klīnikā, atklājās, ka vieni un tie paši pacienti ir pieteikti vairākās rindās, kurās gaida uz līdzvērtīgu pakalpojumu, tikai citādi organizētu. Tādēļ tika pieņemts lēmums pārskatīt gaidīšanas rindas un kopīgi ar bērnu vecākiem optimizēt tās, nekādā veidā neliedzot saņemt nepieciešamo pakalpojumu. Šajā gadījumā Hermaņa māmiņai tika zvanīts un paskaidrots rindu optimizēšanas plāns, kā arī ģimeni aicināja izvēlēties turpmāko pakalpojumu saņemšanas formātu," skaidro D. Bērtule.

Latvijā

Dāvanas Ziemassvētkos saņem pārliecinoši lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – 81 %, liecina “Eco Baltia vide” un “Latvijas Zaļā punkta” aptauja*. Kaut arī 86 % kā galveno kritēriju dāvanu izvēlē min dāvanas piemērotību tās saņēmējam, gandrīz puse – 45 % – no visiem dāvanu saņēmējiem, viņuprāt, saņem nelietderīgas un sev nepiemērotas dāvanas, kuras tiek atdotas ģimenes locekļiem vai draugiem, pārdāvinātas tālāk vai noliktas plauktā, kur tās krāj putekļus. Lai nevajadzīgajām dāvanām dotu otro iespēju, arī šogad “Eco Baltia vide” trīs Latvijas pilsētās uzstādīs dāvanu maiņas skapjus, kas darbosies no 18. decembra līdz 13. janvārim.

Svarīgākais