Konferencē Atkritumu apsaimniekošana: Bizness. Konkurence. Atbildība Konkurences padome ir secinājusi acīm redzamu faktu, ka sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tirgū pastāv konkurences barjeras. Un pašvaldību iesaistīšanās atkritumu apsaimniekošanas biznesā konkurenci neveicina.
Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama sacīja, ka Latvijā notiek pakāpeniska atkritumu apsaimniekošanas nozares monopolizācija. Uzņēmēji zaudē tirgu un investīcijas, tāpēc būtu svarīgi neradīt nozarē monopolstāvokli. No visām Latvijas 119 pašvaldībām 77 pašvaldībām pilnībā vai daļēji pieder kapitālsabiedrības, kam ir tiesības nodarboties ar atkritumu apsaimniekošanu, un pastāv iespēja, ka šīs pašvaldības var nerīkot publiskos iepirkumus sadzīves atkritumu apsaimniekošanai. Konkurences padome izmanto tirgus uzraudzības ietvaros iegūto informāciju un secina, ka vismaz 56 pašvaldībās sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus sniedz apsaimniekotājs, kurā kapitāldaļu turētāja ir attiecīgā pašvaldība. «Atkritumu radītāji nevar izvēlēties atkritumu apsaimniekotāju, to izvēlas pašvaldība,» norādīja S. Ābrama. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem vietējās pašvaldības izdod saistošos noteikumus sadzīves atkritumu apsaimniekošanai savā administratīvajā teritorijā, nosaka prasības (no konferencē dzirdētā izriet, ka tās var definēt arī kā ierobežojumus) atkritumu savākšanai, pārvadāšanai, pārkraušanai un uzglabāšanai. Tāpēc konferencē tika izteiktas bažas: tā kā privātajām kapitālsabiedrībām ir maz iespēju darboties konkurences apstākļos, konkurence atkritumu apsaimniekošanā varētu beigties arī tajās pašvaldībās, kurās tā šobrīd pastāv. Tāpēc Konkurences padome aicina pašvaldības izvēlēties atkritumu apsaimniekošanas modeli publiskā iepirkuma veidā, lai atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums piedāvā konkurētspējīgas tirgus cenas. Atkritumu ražotājiem, proti, Latvijas iedzīvotājiem tas nozīmē, ka šāda konkurence var ietekmēt maksu par atkritumiem. Jautājums, uz kuru pusi.
***
UZZIŅAI
• Saskaņā ar normatīvajā regulējumā noteikto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas (izņemot sadzīves atkritumu reģenerāciju) maksas noteikšanas kārtību atkritumu radītājam vai valdītājam to apstiprina pašvaldība ar saistošajiem noteikumiem.
• Pašvaldība ar savu lēmumu nosaka maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu (izņemot sadzīves atkritumu reģenerāciju), un to veido:
• maksa par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, uzglabāšanu, dalītās atkritumu savākšanas, šķirošanas un pārkraušanas infrastruktūras objektu uzturēšanu atbilstoši līgumam, kuru noslēgusi pašvaldība un tās izvēlētais atkritumu apsaimniekotājs;
• Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātais tarifs par sadzīves atkritumu apglabāšanu atkritumu poligonos un izgāztuvēs;
• dabas resursu nodoklis par atkritumu apglabāšanu normatīvajos aktos noteiktajā apmērā.
• Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, no 2010. līdz 2015. gadam sadzīves atkritumi Latvijā veidoja vidēji 95 procentus no kopējiem radītajiem atkritumiem Latvijas teritorijā. Pārējie pieci procenti bija bīstamie atkritumi. Mājsaimniecības atkritumi no kopējiem sadzīves atkritumiem laika periodā no 2011. līdz 2015. gadam veidoja vidēji 46-64 procentus.
Avots: Konkurences padome