Apsūdz par estakādes modernizācijas atbalstīšanu

Tā dēvētajā Lemberga krimināllietā figurē arī apsūdzība saistībā ar pieņemtajiem lēmumiem par Ventspils ostai, pilsētai un Latvijas valstij vajadzīgo dzelzceļa cisternu noliešanas estakādes modernizāciju.

No modernizācijas ieguvēji bija visi - Ventspils ostas uzņēmumi, pilsētas iedzīvotāji, pašvaldības un valsts budžets, taču Ventspils mērs Aivars Lembergs tiek apsūdzēts par dalību šo lēmumu pieņemšanā interešu konflikta situācijā, no kā viņš esot guvis sev un bērniem materiālu labumu, bet valstij un sabiedrībai nodarījis kaitējumu, kā arī sagrāvis Ventspils pašvaldības, tās vadītāja un institūciju tēlu.

Apsūdzība nekonkrēta un absurda

Sniedzot liecības Rīgas apgabaltiesā, A. Lembergs skaidroja šīs apsūdzības absurdumu. Interešu konflikts, pieņemot lēmumu, nav bijis, bet, ja tāds būtu bijis, tad uzraugošās institūcijas jau sen to būtu pamanījušas un viņš jau sen par to būtu sodīts. A. Lembergs norādīja, ka gūt materiālu labumu no estakādes rekonstrukcijas nedz viņam, nedz viņa ģimenes locekļiem pat teorētiski nav iespējams. To, ka apsūdzība safabricēta, liecina prokuroru nevēlēšanās konkrēti norādīt, kādu labumu un cik lielu viņš vai viņa bērni ir guvuši. Apsūdzībā nav norādīts arī, kā tieši sagrauts pašvaldības, tās vadītāja un institūciju tēls. A. Lembergs uzsvēra, ka šo un citu iemeslu dēļ apsūdzība nav saprotama, līdz ar ko viņam tiek liegta iespēja aizstāvēties. Viņa vairākkārtējie lūgumi prokuroriem un tiesai apsūdzību izskaidrot tikuši noraidīti.

Racionāls lēmums

2003. gada aprīlī Ventspils domē lēma atbalstīt ar visām nepieciešamajām instancēm saskaņoto akciju sabiedrības Ventspils nafta dzelzceļa cisternu noliešanas estakādes Nr. 4 pārbūvi un tai nepieciešamo pievadceļu būvniecību. Būvniecības atļaujas izsniegšanu regulēja domes saistošie noteikumi, kuros atrunāta precīza kārtība, kas ir jāizdara būvniecības atļaujas saņemšanai. Ir būvniecības atļauja, un ir būvatļauja. Būvniecības atļauja nozīmē pašvaldības atbalstu idejai konkrētā adresē būvēt konkrētu objektu. Galvenais nosacījums - zemei jābūt īpašumā vai lietošanā un zemes izmantošanas veidam jāatbilst būves raksturam. Ventspils nafta nomāja teritoriju, kura plānojumā bija noteikta kā rūpnieciskā zona. Tas nozīmēja, ka ir likumisks pamats atbalstīt ideju par estakādes rekonstrukciju. «Apbūves iniciators - Ventspils nafta - iesniedza visus dokumentus. Ventspils pilsētas domei nebija tiesību neizsniegt būvniecības atļauju. Ja mēs tur vilktu garumā, tad uzņēmēji varētu sūdzēties ministrijai. Tā būtu spiesta veikt pārbaudi un, konstatējot pārkāpumus, varētu ierosināt domes atlaišanu. Varētu vērsties arī Administratīvajā tiesā un vinnēt. Tas liels kauns zaudēt šāda veida tiesvedību. Tas nav pieļaujams. Tas gan grautu deputātu imidžu. Tādā gadījumā nākamajās vēlēšanās nepārvēlētu,» tiesā liecināja A. Lembergs.

Ventspils naftas dzelzceļa cisternu noliešanas estakādes bija uzbūvētas septiņdesmito gadu sākumā. Trīsdesmit gadu laikā tās bija nolietojušās. Arī cisternas šo gadu laikā bija mainījušās - parādījušās četru asu 120 tonnu kravnesības cisternas. Padomju laikā naftu un naftas produktus pārvadāja galvenokārt divasu cisternās ar kravnesību līdz 60 tonnām. 120 tonnu cisternas uz vecajām estakādēm nevarēja pārliet.

Valsts un sabiedrības interesēs ir ne tikai, lai pārkraušana kļūtu ražīgāka, bet arī, lai pārkraušanas tehnoloģija būtu videi draudzīgāka un drošāka. Tādēļ loģiski - vecā estakāde jānojauc un jābūvē jauna. «Līdz ar modernizāciju estakādes jauda kļūst lielāka un ir lielākas cerības, ka Ventspils nafta pārkraus lielāku kravu apjomu. No katras tonnas Ventspils brīvostas pārvalde iekasē aptuveni vienu eiro, no kā 10%, atbilstoši likumam, tiek ieskaitīts pašvaldības budžetā. Skaidrs, ka valsts un sabiedrības interesēm atbilst, lai terminālis būtu moderns un atbilstu normatīvo aktu prasībām un normām,» tiesai skaidroja A. Lembergs.

Elementāra grāmatvedība

Turpretim prokurori apgalvo, ka lēmums par modernizāciju ir A. Lemberga un viņa bērnu materiālās interesēs un ka, pieņemot šādu lēmumu, A. Lembergam un bērniem palielinājusies mantas vērtība. «Ventspils naftai jāiztērē desmit miljonu. Dievs dod atpelnīt to naudu, bet man esot pieaugusi mantas vērtība? Ja jums ir kontā nauda desmit miljonu un jūs to ieguldāt estakādē - kā bija desmit miljonu, tā palika desmit miljonu. Jūsu nauda bija bankā, un pēc tam tā nonāca pie pamatlīdzekļiem. Nekas nemainās. Mainās forma. Nekāda interešu konflikta nav. Prokurors nav norādījis neko konkrētu ne par ienākumiem, ne par mantu, ne par tās vērtības palielinājumu. Līdz ar to es nesaprotu, kā var būt tādi apgalvojumi,» pieņemto lēmumu analizēja A. Lembergs.

Viņu arī apsūdz tiesību normu nenodrošināšanā un to neievērošanā, kā arī atklātības ignorēšanā. A. Lembergs tiesai uzsvēra, ka prokurori, kaut ko tādu apgalvojot, pat nav papūlējušies pierādīt, kādā veidā lēmums par atbalstu projektam ir bijis nelikumīgs. «Nesaprotu apsūdzību. Neko tamlīdzīgu es pat izfantazēt nevarētu. Bet prokurori to visu var apgalvot - nekādu problēmu! Es esot ignorējis un neesot ievērojis valsts un sabiedrības intereses par demokrātisku valsts iekārtu. Nekas tamlīdzīgs! Ir likumdošana, kas regulē būvniecību, ir domes saistošie noteikumi, un, atbilstoši tiem, ir precīzi sagatavots lēmums par atbalstu būvniecības iecerei. Viss tur ir ievērots! Domes darbinieki bijuši ļoti precīzi. Arī komersanta interesēs ir, lai visa procedūra tiek precīzi ievērota - lai kaut kad, kad sāks būvēt, kāds nevar apšaubīt, ka bijis kaut kas nelikumīgs. Ja jūs kaut ko nelikumīgi izdarāt un sākat investēt miljonus, kāds var to apšaubīt, tad jūs riskējat pazaudēt miljonus,» liecināja ilggadējais pašvaldības vadītājs.

Sagrautā tēla murgi

Runājot par apsūdzībām pašvaldības un pašvaldības vadītāja tēla diskreditēšanā, A. Lembergs teica: «Neko es neesmu sagrāvis. Šā gada augustā manu darbību pozitīvi vērtēja 87% un negatīvi vērtēja 8% iedzīvotāju. Protams, 8% procenti ir daudz - varēja būt mazāk, tā ka jāsaspringst. Tā kā apsūdzībā nav norādīts, par kādu pašvaldības institūciju ir runa, es nevaru par to liecināt, bet varu pateikt, ka nevienas Ventspils pašvaldības institūcijas tēls nav sagrauts.».