Premjers: Kādam bija jāuzņemas atbildība un jāapstādina izmaiņas par minimālajām sociālajām iemaksām

Ņemot vērā, ka no nākamā gada 1.janvāra būtu liela neziņa par jauno situāciju ar minimālajām sociālajām iemaksām, kādam bija jāuzņemas atbildība un tās jāapstādina, šodien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Šādu lēmumu viņš pieņēmis, analizējot, kāda situācija varētu iestāties no nākamā gada, kad iedzīvotājiem būtu neziņa par to, vai viņiem būs darbs, vai uz nodokļa rēķina tiks samazināta alga. "Saprotot, ka situācija janvārī var būt pilnīgi nekontrolējama, kādam bija jāuzņemas atbildība to pateikt. Tāpēc arī vakar nācu klajā ar priekšlikumu koalīcijai, ka tā ir jāapstādina," skaidroja Kučinskis. Viņa ieskatā, nevar ieviest izmaiņas, nezinot, kā realitātē tas tiks īstenots.

Tāpat neesot normāli, ka nepārtraukti tika papildināts izņēmumu saraksts ar mērķa grupām, uz kurām jaunais regulējums neattieksies.

Savukārt no jaunā gada ir jāsāk darbs no jauna, veidojot jaunu sistēmu. "No jaunā gada sākam darbu no gala un uzņemos visu atbildību par šo," noteica premjers. Viņš arī apņēmies situāciju līdz pirmdienai izskaidrot koalīcijas partneriem.

Lēmums par izmaiņu apturēšanu pieņemts, pēdējās divas nedēļas pavadot ar darba devēju un darba ņēmēju organizācijām un pašvaldībām. "Iet uz situāciju, kāda būtu 1.janvārī, es vienkārši nevaru," teica Kučinskis.

Saistībā ar vakar pieņemto lēmumu Kučinskis arī izplatījis paziņojumu, kurā skaidro, ka regulējums ar sociālo iemaksu ieviešanu tika izstrādāts un pieņemts iepriekšējās valdības laikā 2015.gadā, paredzot, ka tas stājas spēkā 2017.gadā. Lai gan tā pamatā bijis cēls mērķis, tuvojoties tā ieviešanai, radās arvien vairāk jautājumu, uz kuriem skaidru atbildi nav spējušas sniegt ne Finanšu ministrija, ne arī Labklājības ministrija. Papildinot normatīvo regulējumu, tas kļuvis grūti administrējams, zaudējis savu sākotnējo jēgu un vairs nav taisnīgs.

Tāpēc premjers vakar nācis klajā ar piedāvājumu apturēt obligātās sociālās iemaksas, tostarp mikrouzņēmumiem, un noteikt, ka mikrouzņēmumu nodoklis būs nevis pašreizējie 9% plus sociālās iemaksas, bet 15%. "Ja koalīcija un Saeimas deputāti piekritīs manam piedāvājumam, uzņēmumi, tāpat kā līdz šim, veiks sociālās iemaksas tikai par reāli aprēķināto darbinieku algu, bet mikrouzņēmumi maksās 15% apgrozījuma nodokli," skaidro Kučinskis.

Kā ziņots, pašlaik koalīcijai piedāvāts attiekties no minimālajām sociālajām iemaksām, bet tā vietā palielināt mikrouzņēmumu nodokļa likmi līdz 15%. Šodien koalīcijas sanāksmē politiķi šo piedāvājumu izvērtējuši, bet nākamnedēļ spriedīs par iespējamu likuma redakciju.

Tomēr "Vienotība" pagaidām nepauž atbalstu ierosinājumam nākamgad atteikties no ieceres par minimālām sociālām iemaksām un līdz 15% palielināt mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) likmi.

"Vienotības" priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns žurnālistiem sacīja, ka frakcijas sēdē, kuru apmeklēja arī Kučinskis, bija desmitiem jautājumu par jauno normu. Smiltēns arī uzskaitīja šos jautājumus - ietekme uz nākamā gada budžetu, darbinieku sociālais nodrošinājums u.c. Piemēram, Kučinskis esot teicis, ka ietekmes uz budžetu nebūšot, tomēr uzņēmējiem šādas izmaiņas būšot izdevīgākas, klāstīja Smiltēns, piebilstot, ka tas "nelīmējas kopā".