Valdošās koalīcijas divas partijas – ZZS un Nacionālā apvienība – ir gatavas atbalstīt jaunu regulējumu mikrouzņēmuma nodoklī, proti, nepiemērot minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) par katru strādājošo, kā tas iepriekš bija plānots, tajā pašā laikā mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) likmi paaugstināt no plānotajiem 5% līdz 15%. Savukārt Vienotība uzskata, ka šādas pēkšņi rosinātas izmaiņas nākamā gada nodokļu sistēmā ir haotiskas un veicina nedrošības izjūtu sabiedrībā.
Ministru prezidents Māris Kučinskis atzina, ka izmaiņas nepieciešamas šī nodokļa sarežģītās administrēšanas dēļ. Iepriekš likumā ietvertajām sešām izņēmuma kategorijām tiek plānots pievienot vēl astoņas nodarbināto kategorijas, kurām būtu jāparedz izņēmuma statuss. «Rezultātā neviens īsti nezinās, vai viņam ir jāmaksā pilnais VSAOI vai tomēr ne,» sacīja M. Kučinkis.
Tomēr, pat atsakoties no minimālā sociālā nodokļa, tikšot nodrošināts aizsargmehānisms strādājošo sociālajai aizsardzībai, piemēram, novirzot desmito daļu no mikrouzņēmuma nodokļa ieņēmumiem sociālajam budžetam.
Par likuma redakciju un to, cik lielu daļu no MUN ieņēmumiem novirzīt sociālajam budžetam, gan vēl tiks spriests. Imants Parādnieks (NA) uzskata, ka jaunais piedāvājums uzņēmumiem ar nelielu apgrozījumu ir labvēlīgāks nekā pašreizējais. Arī Neatkarīgās aplēses liecina, ka, piemēram, uzņēmumam ar 10 000 eiro apgrozījumu gadā un vienu darbinieku nodokļos 2017. gadā būtu jāsamaksā aptuveni 1666 eiro, bet saskaņā jauno variantu - 1500 eiro gadā. Šogad tādam uzņēmumam nodoklis ir krietni mazāks - 900 eiro gadā.
Partija Vienotība aicina M. Kučinski un finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu pirms lēmuma par rosinātajām izmaiņām nākamā gada nodokļu sistēmā pārliecināties, ka to rezultātā necietīs valsts budžeta sociālo maksājumu saņēmēji.
Ažiotāža ap minimālā sociālā nodokļa ieviešanu vai neieviešanu šobrīd neattiecas uz vispārējā nodokļu režīmā strādājošajiem, jo iespējamās likuma izmaiņas tiek spriestas tikai saistībā ar MUN. No nākamā gada darba devējam par vispārējā režīmā nodarbinātajiem, kuri nesaņem minimālo algu, strādājot, piemēram, pusslodzi vai ceturtdaļslodzi, būs jāmaksā minimālais VSAOI, tas ir, 97,16 eiro mēnesī.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka nākamā gada 1. janvārī jāstājas spēkā grozījumiem likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, kas paredz darba devējam par katru strādājošo samaksāt vismaz minimālo sociālo nodokli. No 2017. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim paredzēts pārejas periods, kad valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas būs 75% apmērā no valstī noteiktās minimālās algas. Savukārt no 2018. gada 1. janvāra par katru darba ņēmēju, kuram atlīdzība ir noteikta mazāka par minimālo algu, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas būs jāveic no valstī noteiktās minimālās algas.
Tāpat Valsts prezidents Raimonds Vējonis atgriezis otrreizējai caurlūkošanai Saeimā sākotnēji pieņemtos Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumos, kas paredzēja pārtraukt šī nodokļa režīma piemērošanu. Valdība plāno iesniegt Saeimā grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļu likumā, papildinot to ar pārejas noteikumiem, ka mikrouzņēmuma režīma izbeigšanas termiņi stāsies spēkā tikai ar nosacījumu, ja Saeimā tiks apstiprināts jauns mazo uzņēmumu regulējums.