Esi vecis, ļauj braukt sievai!

Drošības situācija uz Latvijas ceļiem ir labāka nekā pagājušajā gadā, bet, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, situācija ir kritiska. Piedalīšanās satiksmē ir bīstama dzīvībai, un galvenokārt vīriešu dēļ. Ne tāpēc, ka viņu pie stūres būtu vairāk. Vienkārši atšķirībā no sievietēm braukt neprot.

Satiksmes ministrijā pašlaik top Ceļu satiksmes drošības plāns 2017.-2020. gadam, un citu pasākumu vidū plānots arī detalizēti izpētīt ceļu satiksmes negadījumu iemeslus, apstākļus, izraisītājus - riska grupas un faktorus. Taču atsevišķi pētījumi ir veikti arī līdz šim, un Latvijas Universitātes veiktais - par smagajiem ceļu satiksmes negadījumiem - apliecina stiprā dzimuma bezatbildību.

Radari palīdz

82,4% smago satiksmes negadījumu visi cietušie un līķi ir uz vīriešu sirdsapziņas. Un arī tipiskais uz ceļa notriektais gājējs ir vīrietis - 75% gadījumu. Turklāt zīmīgi, ka smagie negadījumi pārsvarā notiek dienas laikā uz sausas brauktuves. Alkohols vainojams tikai 11% gadījumu. Tātad pamatā problēma ir vājās braukšanas prasmēs un pieļautajās kļūdās - pārprastas zīmes, nenolasīta ceļa konfigurācija vai citu satiksmes dalībnieku rīcība. Neuzmanība un nespēja koncentrēties uz ceļa. Kļūdaini lēmumi un arī apzināti noteikumu pārkāpumi.

Uzskatāms piemērs ir vakar ieslēgto 20 stacionāro radaru statistika, kas tika prezentēta Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē. Radari šajās vietās atradās jau mēnesi. Pirms tiem ir uzstādītas brīdinājuma zīmes un atkārtotas ātruma ierobežojuma zīmes. Un ar visu to pirmās darbības diennakts laikā fiksēti 854 pārkāpumi. Bet visu 40 Latvijā izvietoto radaru statistika par diviem gadiem ir vienkārši graujoša. Vairāk nekā 123 000 pārkāpumu 4,3 miljonu eiro vērtībā. CSDD pārstāvis Jānis Golubovs par šiem cipariem nogroza galvu: «Izskatās, ka mūsu sabiedrība ir ļoti bagāta, ja tādas summas var atļauties maksāt.»

Tomēr fotoradaru lietderība ir neapstrīdama. Melnajos punktos un citās vietās, kur tie uzlikti, negadījumu un upuru skaits no desmitiem gadā krītas līdz pat nullei. Tāpēc radari būs vēl. Līdz 2018. gada beigām - kopā 100.

Par daudz mirušo

Arī sociālās kampaņas strādā. Velosipēdisti to iespaidā šogad mazāk braukuši virsū gājējiem, pasažieri vairāk sprādzējušies, un arī dzērāju uz ceļiem kļuvis mazāk. Pērn 11 mēnešos pieķerti 3833 alkoholiķi pie stūres, šogad 3530. Tiesa gan, sabiedrība pret dzērājiem joprojām izturas ar izpratni. Pirms tradicionālās Jāņu kampaņas Dusmīgs, toties dzīvs CSDD rīkoja sociālu eksperimentu. Aktieris tēloja, ka ir tik ļoti piedzēries, ka nespēj iedarbināt mašīnu, un katrs trešais garāmgājējs viņam devās palīgā.

Ceļu satiksmes drošības plāna mērķis ir līdz 2020. gadam uz pusi samazināt bojā gājušo un ievainoto skaitu salīdzinājumā ar 2010. gadu. Tātad ne vairāk kā 109 mirušie un 294 ievainotie. Šī gada skaitļi, lai arī pārdesmit dzīvības labāki par pērnajiem, tomēr ir tālu no šī mērķa. 11 mēnešos 144 bojā gājušie. Eiropas Savienības statistikā esam vieni no pēdējiem - ar 94 bojā gājušajiem uz miljonu iedzīvotāju. Eiropā vidējais rādītājs ir 51.

Policija šogad 11 mēnešos fiksējusi 254 400 noteikumu pārkāpumu. Notikuši 17 794 satiksmes negadījumi. Arvien biežāk avāriju cēlonis ir mobilo ierīču lietošana, turklāt arī paši autoražotāji mašīnās uzstāda dažādas izklaides iekārtas, kas novērš autovadītāja uzmanību no ceļa. Ceļu policija par izklaidēšanos pie stūres rosinās bargākus sodus un arī soda punktu piešķiršanu.

Vīrietis arī tipisks upuris

Naudas trūkuma apstākļos galvenais satiksmes drošības uzlabošanas līdzeklis gadiem ilgi bijusi publiska autovadītāju kopienas kaunināšana. Jaunajā satiksmes drošības plānā tiks izvērtēti arī efektīvāki risinājumi. Piemēram, akustisko ribjoslu ierīkošana uz ceļiem. Viens no izplatītākajiem negadījumu iemesliem, kam līdz šim pievērsta maza uzmanība, ir vadītāju nogurums. Cilvēki pie stūres aizmieg un iebrauc pretējā joslā vai nobrauc no ceļa klātnes un apgāžas. Aptaujas rāda, ka reālu sekundes miegu pēdējā gada laikā piedzīvojusi vairāk nekā trešdaļa autovadītāju, un atkal jau - iemigšanas riskam vairāk pakļauti vīrieši. Ribjoslas, kas mašīnai liek vibrēt un grabēt, varētu izglābt daudzus vīriešus un viņu pasažierus.

Vienlaikus, domājot par ceļu infrastruktūras uzlabojumiem, jāuzmanās iebraukt otrā grāvī - pārnestā un tiešā nozīmē. Ceļinieki, taisot jaunus ceļus, paaugstina klātni un abās pusēs izrok dziļus grāvjus, bet, kā atzīst Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns, grāvis kļūdas nepiedod. Savukārt uzliekot sānos barjeras, gājējiem paliek vien kādi 70 centimetri, un tas atkal ir bīstami. Kā atrisināt šo problēmu, satiksmes organizētājiem vēl jāspriež. Jo arī ārpus mašīnām esošie vīrieši ir jāglābj. Tipisks gājējs, kurš notriekts smagā satiksmes negadījumā, ir vīrietis (75%) vecumā virs 65 gadiem (28%) un alkohola reibumā (16%).

***

Būtiskākās problēmas satiksmes drošībā

• Būtisku un satiksmes drošību tieši ietekmējošu CSN neievērošana (ātrums, luksofori, zīmes)

• Nevienmērīgs dažādu transportlīdzekļu braukšanas ātrums ceļu satiksmē - apdzīšanas manevru veikšana bīstamās situācijās

• Transportlīdzekļu vadītāju un pasažieru drošība - drošības jostu nelietošana (it īpaši aizmugurē sēdošajiem)

• Gājēju negadījumu risku neapzināšanās, proporcionāli liels bojāgājušo un cietušo gājēju skaits

• Nepietiekama automātiska ātruma kontrole, nepietiekams fotoradaru skaits, vidējā kustības ātruma radaru neesamība

• Zems ceļu satiksmes noteikumu zināšanu līmenis bērnu un jauniešu vidū

• Transportlīdzekļa vadīšana nogurumā un uzmanības novēršana no ceļa (viedierīces u.c.)

Avots: Tālivalža Vectirāna prezentācija