Satversmes tiesa ierosinājusi lietu par Valsts fondēto pensiju likuma normām, kuras nosaka, cik procenti no sociālās iemaksas likmes jānovirza otrajam pensiju līmenim. Tāpat Satversmes tiesa ierosinājusi lietu par atšķirībām Latvijas pilsoņu un nepilsoņu pensijas aprēķināšanas noteikumos, nra.lv uzzināja Satversmes tiesā.
Satversmes tiesas 2. kolēģija ir ierosinājusi lietu par Valsts fondēto pensiju likuma 4. panta otrās daļas un pārejas noteikumu 2. punkta, 3. punkta 4. un 5. apakšpunkta atbilstību Satversmes 1., 105. un 109. pantam. Valsts fondēto pensiju likums regulē valsts pensiju otrā līmeņa darbību. Apstrīdētās likuma normas paredz, ka iemaksu likmē pensiju otrajā līmenī ir divi procenti no iemaksu objekta 2010. gadā, četri procenti – 2011. gadā, bet turpmāk – seši procenti. Līdz 2009. gadam likums paredzēju astoņu procentu iemaksu likmi.
Pieteikuma iesniedzējs Eduards Ikvids uzskata, ka apstrīdētās normas pārkāpj tiesiskās paļāvības principu, jo, samazinot nākotnē paredzamās pensijas apmēru, vienlaikus neparedz pārejas periodu vai kompensāciju. Pieteikuma iesniedzēja ieskatā, apstrīdētās normas aizskar viņa īpašuma tiesības, jo šobrīd pastāvošā pensiju sistēma esot īpašumu veidojošā. E. Ikvids norāda, ka apstrīdētās normas esot pretrunā arī ar samērīguma principu un sociāli atbildīgas valsts principu.
Saeima ir uzaicināta līdz 2010. gada 25. maijam iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 2010. gada 25. augusts.
Otra lieta ir saistīta ar likuma Par valsts pensijām pārejas noteikumu 1. punkta (daļā par Latvijas nepilsoņu darba un tam pielīdzināto periodu pielīdzināšanu apdrošināšanas stāžam) atbilstību Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 14. pantam kopsakarā ar Pirmā protokola 1. pantu un Satversmes 91. pantam.
Pensiju likuma pārejas noteikumu 1. punkts uzskaita bijušās PSRS teritorijā uzkrātos darba un tam pielīdzinātos periodus, kas ir pielīdzināmi apdrošināšanas stāžam un attiecīgi ietekmē vecuma pensijas aprēķinu. Latvijas nepilsoņiem, salīdzinājumā ar Latvijas pilsoņiem, šo periodu saraksts ir daudz šaurāks, proti, apdrošināšanas stāžam tiek pielīdzināts mācību un represiju laiks. Savukārt, Latvijas pilsoņiem kā apdrošināšanas stāžs tiek ieskaitīts arī, piemēram, obligātā militārā dienesta laiks, bērna audzināšana līdz astoņu gadu vecumam, individuālais darbs, algots darbs reliģiskajās organizācijās, u.c.
Pieteikumu iesniegušas vairākas personas – Latvijas nepilsoņi, kas norāda, ka atšķirīgie noteikumi attiecībā pret pilsoņiem un nepilsoņiem attiecībā uz apdrošināšanas stāža aprēķināšanu esot diskriminējoši un tādēļ neatbilstot Satversmei un Konvencijai. Šajā lietā Saeima ir uzaicināta līdz šāgada 25. maijam iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 2010. gada 24. augusts.