Šodien spēkā stājušies grozījumi Darba likumā, kas paredz: darba devējam, kas sūta savu darbinieku strādāt uz citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti, Eiropas Ekonomikas zonas valsti vai Šveices Konfederāciju, ir pienākums nodrošināt nodarbinātības noteikumu izpildi un darba apstākļus.
Tas nozīmē, ka Latvijas darba devējam Latvijas strādniekam jānodrošina vismaz tāda minimālā alga, kāda ir paredzēta darbiniekiem valstī, uz kuru viņš savu darbinieku nosūtījis. Ja tā ir valsts, kurā ir par mūsu minimālo algu krietni augstāka alga - nosūtītajam darbiniekam jāsaņem lielākā. Savukārt, ja attiecīgajā valstī minimālā alga ir zemāka nekā Latvijā, darba devējam jānodrošina vismaz tās valsts minimālā alga.
Tāpat turpmāk ne tikai gadījumos, kad darba devēju organizācijas vai darba devēju organizāciju apvienības biedri kādā nozarē nodarbina vairāk nekā 50% darbinieku, bet arī tad, kad viņu preču apgrozījums vai pakalpojumu apjoms ir vairāk nekā 60% no nozares preču apgrozījuma vai pakalpojumu darba apjoma valstī, ģenerālvienošanās, kuru noslēgs darba devēju organizācijas vai darba devēju organizāciju apvienība un darbinieku arodbiedrība vai darbinieku arodbiedrību apvienība (savienība), būs saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attieksies uz visiem darbiniekiem, kurus šie darba devēji nodarbina.
Likumā arī atvieglota darba koplīgumu apstiprināšanas procedūra. Turpmāk gadījumos, kad darba koplīgums ir noslēgts starp darba devēju un arodbiedrību, kas pārstāv vismaz 50% uzņēmumā nodarbināto darbinieku, darbinieku kopsapulce (konference) koplīguma apstiprināšanai nav jāsasauc.
Lai samazinātu to gadījumu skaitu, kad plašsaziņas līdzekļos tiek ievietoti darba sludinājumi, kas satur informāciju tikai par pretendentam izvirzāmajām prasībām, ir neliels veicamā darba vai pienākumu apraksts un tālruņa vai faksa numurs, vai e-pasta adrese, tad likums paredz, ka tagad darba sludinājumā tā ievietotājs norāda darba devēja - fiziskās personas - vārdu un uzvārdu vai juridiskās personas firmu, vai personāla atlases uzņēmuma firmu, kas darba devēja uzdevumā novērtē pretendentu piemērotību un atlasa darbiniekus.
Likums grozīts, lai vieglāk būtu pārbaudīt tās sūdzības, kas saistītas ar cilvēku tirdzniecību.
Lai nodrošinātu personas iespējas aizsargāt savas aizskartās tiesības efektīvāk, likumā tagad noteikts, ka pretendentam ir tiesības celt prasību tiesā trīs nevis viena mēneša laikā no dienas, kad saņemts darba devēja atteikums nodibināt darba tiesiskās attiecības, pārkāpjot atšķirīgas attieksmes aizliegumu.
Līdz šim likumā bija paredzēts, ka darbiniekam, kurš nosūtīts komandējumā, tā laikā saglabājas darbavieta (amats). Turpmāk darbiniekam, kurš nosūtīts komandējumā vai darba braucienā, tā laikā saglabājas gan darbavieta (amats), gan darba samaksa.
Tāpat darbiniekam dotas plašākas iespējas izvēlēties, kad izmantot atpūtas dienu, kas piešķirta pēc asins nodošanas ārstniecības iestādē. Līdz šim bija noteikts, ka pēc darbinieka pieprasījuma šo dienu pievieno ikgadējam apmaksātam atvaļinājumam, bet tagad darbinieks un darba devējs var vienoties un šo atpūtas dienu piešķirt arī citā laikā.
Darba devējam paredzētas jaunas tiesības uzteikt darba līgumu, ja darbinieks pārejošas darba nespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta. Ja darba nespēja atkārtojas ar pārtraukumiem, darba līgumu varēs uzteikt, ja darbinieks nestrādā vienu gadu triju gadu periodā. Jaunā kārtība palīdzēs cīnīties ar negodprātīgiem darbiniekiem, kas ilgstoši atrodas "uz slimības lapas".
Ja bezalgas atvaļinājums ir garāks par četrām nedēļām gada laikā, to vairs neskaitīs tajā laikā, kas dod tiesības uz apmaksātu atvaļinājumu. Šādas izmaiņas piedāvātas, ņemot vērā darba devēju sūdzības, ka darbinieki pieprasa bezalgas atvaļinājumu un dodas peļņas nolūkos ārpus Latvijas, bet atgriežoties lūdz piešķirt apmaksātu atvaļinājumu.
Ar grozījumiem tiek noteikts, ka darba devējam nav pienākums saglabāt darba algu darbiniekam mācību atvaļinājuma laikā, kas paredzēts valsts pārbaudījuma kārtošanai vai diplomdarba izstrādāšanai - turpmāk tā būs darba devēja brīva izvēle. Tas palīdzēs novērst situācijas, kad darbinieki katru gadu neveiksmīgi kārto pārbaudījumus, bet darba devējam šāds atvaļinājums jāapmaksā.
Likums papildināts ar vairākām normām, kas palīdzēs cīnīties ar nelegālo nodarbinātību. Darba līgums jāslēdz ne tikai rakstveidā, bet arīdzan pirms darba sākšanas, nosaka jaunā likuma redakcija. Likums arī paredz, ka darba devējam ir pienākums nodrošināt darba līguma kopijas pieejamību struktūrvienībā, kurā darbinieks tiek nodarbināts.
Turpmāk darba līgumu par likumā noteiktajiem pārkāpumiem varēs uzteikt 12 mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas. Patlaban šis termiņš ir seši mēneši.
Tāpat Darba likumā precizēts, ka darba devēja izsniegtajā darba samaksas aprēķinā norāda izmaksāto darba samaksu, ieturētos nodokļus un veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas, kā arī nostrādātās stundas, tostarp virsstundas, nakts laikā un svētku dienās nostrādātās stundas. Patlaban likums nenosaka, kas jānorāda darba samaksas aprēķinā.