Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga vairās vērtēt, vai Latviju par neizdevušos valsti saucošs skolotājs uzskatāms par nelojālu valstij.
Šorīt LTV "Rīta panorāmā" lūgta vērtēt, vai par nelojāliem Latvijas valstij būtu uzskatāmi pedagogi, kuri māca vēsturi no Latvijai nedraudzīgās valstīs tapušām grāmatām vai kuri Latviju dēvē par neizdevušos valsti, Vanaga izvairījās sniegt vērtējumu, atrunājoties, ka vispirms esot jāskatās, kas tieši grāmatās vēstīts.
Savukārt tas, vai Latvija ir izdevusies valsts, pēc Vanagas vārdiem, esot traktējuma jautājums, jo ir statistikas rādītāji, kuros Latvija ir pēdējā Eiropā, un tad kāds skolotājs varot to traktēt, ka Latvija ir neizdevusies valsts.
Vanagai neesot zināms neviens skolotājs, par kura lojalitāti būtu šaubas.
Kopumā Vanagai nepatīk, ka Izglītības likuma "lojalitātes grozījumos" šī lojalitāte nav definēta, līdz ar to skolotāju vērtētāji varēšot brīvi to interpretēt. Tāpat likuma grozījumos nav atrunāts, bet, pēc Vanagas domām, būtu jāņem vērā, vai nelojalitāte izpaužas skolotāja darbībā darba laikā vai ārpus tā.
Runājot par citām jomas aktualitātēm, Vanaga pauda viedokli, ka joprojām ir problēmas algu jomā, piemēram, LIZDA vēlas skaidru pedagogu algu paaugstināšanas grafiku, slikti klājoties mazajām skolām, valsts ģimnāziju stāvoklis ir pasliktinājies, uzlabojumi nepieciešami augstskolu mācībspēkiem, bet profesionālo skolu pedagogiem esot paredzētas pārāk lielas slodzes.
LIZDA un IZM sarunas vedoties grūti, bet Vanaga sola, ka LIZDA būs neatlaidīga, īpaši jautājumā par atalgojuma palielināšanas grafiku, solījumi kuru izstrādāt vispār bijis iemesls, kāpēc LIZDA piekritusi izglītības reformām.
Vanaga atzina, ka Latvijas skolu tīkls ir jākārto, taču reformā iekļautā straujā skolotāju un skolēnu proporciju maiņa neesot bijusi pamatota.