Mātes mirstības dati: 40% pie ārsta negāja

Mātes mirstības konfidenciālā analīze parāda gan veselības aprūpes problēmas – kāpēc Latvijā ir visaugstākie mātes mirstības rādītāji Eiropā –, gan sociālekonomisko situāciju valstī.

Par medicīnas problēmām un, iespējams, nepietiekami adekvātu un savlaicīgu palīdzību grūtniecēm liecina nāves gadījumi noasiņošanas dēļ, kā arī laikus nediagnosticētas vēnu trombozes dēļ. Savukārt divi gadījumi, kad sievietes nomira mājās, un pat ārstiem, kuri analizē mātes mirstību, nav pieejami nekādi dokumenti, parāda būtiskas sociālās problēmas. Astoņas no 20 mirušām sievietēm nebija grūtniecības uzskaitē un pie ārsta vispār negāja. «Taču šīs sievietes dzīvoja ģimenēs ar bērniem, sastapās ar citiem cilvēkiem, ārpus šīs grūtniecības apmeklēja ģimenes ārstu, bet neviens nepajautāja, vai viņas grūtniecības laikā ir bijušas pie ārsta un vai viņām nav nepieciešama palīdzība,» secina Rīgas Dzemdību nama galvenā ārste, Mātes mirstības konfidenciālās analīzes darba grupas vadītāja Dace Rezeberga. 40 procenti no mirušajām sievietēm grūtniecības laikā pie ārsta negāja, un grūtniecība, visticamāk, nebija vēlama. No datiem izriet, ka vairākām sievietēm grūtniecība, kuras laikā sievietes nomira, bija sestā, astotā un pat vienpadsmitā.

Latvijā mātes mirstības konfidenciālā analīze tika ieviesta, ņemot vērā augstos sieviešu mirstības rādītājus. Latviju īpaši šokēja pagājušais gads, kad nomira 12 sievietes (Slimību profilakses un kontroles centra dati) grūtniecības, dzemdību vai 42 dienu laikā pēc dzemdībām. Konfidenciālā analīze pētījusi mirstības rādītājus no 2013. līdz 2015. gadam. «Ekspertu komanda analizēja dažādus faktorus, un galvenais nosacījums bija to darīt bez nosodījuma un represijām, bet ar domu izpētīt un saprast, ko nākotnē darīt labāk,» skaidro D. Rezeberga. No 20 nāves gadījumiem šajos trīs gados izpētīti visi rādītāji un visi medicīniskās palīdzības posmi. Tiesa, kā atzina D. Rezeberga, par diviem gadījumiem datus savākt bija ļoti grūti, jo nebija nekādas medicīniskās dokumentācijas, proti, sievietes nebija vērsušās pie ārsta un nomira mājās. Par šiem nāves gadījumiem eksperti uzzināja no citiem avotiem, nevis slimnīcām.

Datu analīze atklāj, ka 11 sievietes nomira ar grūtniecību saistītu iemeslu dēļ - divas sievietes mājās, astoņas slimnīcā. «Visos gadījumos, kad sievietes bija nonākušas slimnīcā, veselības stāvoklis jau bija kritisks,» stāsta D. Rezeberga. Piemēram, četras sievietes mira no venozas trombembolijas - tā ir fatāla patoloģija, un, kad tā ir attīstījusies, pacienti glābt ir gandrīz neiespējami. Taču mediķi zina, ka grūtniecības laikā risks šādām komplikācijām pieaug 4-6 reizes, tāpēc svarīga ir profilakse. No medicīniskā viedokļa ekspertiem ir, ko teikt arī par asiņošanu, kas ir vēl viens nāves cēlonis. «Dzemdību palīdzība ir augsta riska medicīna, kur jebkurā brīdī var izveidoties asiņošana - asiņu zudums dzemdības ir ļoti straujš, iznākums ir atkarīgs no gatavības sniegt adekvātu palīdzību,» stāsta D. Rezeberga.

Auditā atklājas arī mirušo sieviešu sociālā situācija, konstatēts, ka 11 sievietēm bijušas dažādas sociālas problēmas, arī saziņas grūtības, alkohola lietošana. Taču ekspertu uzmanību piesaista dati, ka gandrīz puse no sievietēm nav apmeklējušas ārstu, pat zinot, ka gaida mazuli. Tāpēc viņi pieļauj, ka atsevišķos gadījumos sievietes nav vēlējušās laist pasaulē bērnu un tas izskaidro sieviešu nevēlēšanos ne rūpēties par sevi, ne bērnu. «Mātes un bērna veselības aprūpes rādītāji ir ļoti spēcīgi indikatori veselības sistēmai,» saka Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente Dace Matule, «Latvija ir maza, un mums ir jādara viss, lai neviena grūtniece nepaliktu bez uzmanības.» Viens no risinājumiem būtu vecmātes postenis ģimenes ārsta praksē. Eksperti ir sagatavojuši vairākus ieteikumus Veselības ministrijai, viens no tiem - noteikt vienotus kvalitātes kritērijus visām dzemdību nodaļām.

***

Mātes mirstības risks

Cik liels risks ir nomirt grūtniecības, dzemdību vai pēcdzemdību laikā?

Baltkrievijā viena no 13 800

Zviedrijā viena no 12 900

Igaunijā viena no 6300

Lielbritānijā viena no 5800

Latvijā viena no 3500

Kirgizstānā viena no 390

***

Mātes mirstība Latvijā

2013.-2015. gadā mirušas 20 sievietes grūtniecības, dzemdību vai pēcdzemdību laikā 11 sievietes mirušas ar grūtniecību saistītu iemeslu dēļ, no tām

• piecas sievietes asiņošanas dēļ (četras sievietes slimnīcā, viena mājās)

• piecas sievietes venozas trombembolijas dēļ (četras sievietes slimnīcā, viena mājās)

• viena sieviete preeklamsijas dēļ

• deviņas sievietes mirušas ar grūtniecību nesaistītu iemeslu dēļ (gripa, aneirismas plīsums, audzējs, HIV, infarkts un citi)

• astoņas no mirušajām sievietēm grūtniecības laikā nebija ārsta uzskaitē, ārstu neapmeklēja

Avots: prof. D. Rezeberga