Latviešu kinorežisors Jānis Streičs savā Facebook profilā ir publicējis viedokli par to, kā viņa izpratnē izpaužas latviešu mazvērtības komplekss un kā ar to cīnīties.
Mīļie draugi!
Es apstrīdu un noliedzu tekstu, kas man patvarīgi pierakstīts Dairas Aboliņas grāmatas prezentācijā. Ticu, ka žurnālists man vēlēja labu. Tikai nesadzirdēja ko es teicu. Viņš dzirdēja vārdu Latvija un vēl vārdu Paldies, bet vidū pēc inerces ielika patriotisma mietpilsoniskos štampus klāt piekabinot tiem aprobežota cilvēciņa lepnības grēku.
Patiedsībā es runāju, ka būdams latvietis, visu mūžu esmu cietis no savu tautiešu mazvērtības kompleksa, kurš visasāk bija jūtams uzņemot latviešu filmas. Latvieši savējo ir atzinuši tikai tad, kad pasaulē kāds to jau ir pamanījis. Tā tas notika ar aktieriem: Viju Artmani, Gunāru Cilinski, Elzu Radziņu. Arī citās dzīves norisēs vērojams tas pats. Pat par savu zemi latvietis runā pielīdzinot to kaut kam lielākam uz dižākam. Tāpēc mums ir Kurzemes ,,šveice” un Vidzemes ,,šveice”. Atceros, ka Jāni Zāberu godāja kā ,,latviešu karūzo”. Tā patriotkarjeristi bez mazākā kauna plātās ārzemniekiem, ka Rīga ir ,,mazā parīze” un nejūt, ka tie par tādu dižmanību sevī tikai vīpsnā, jo zina, ka Parīze savi nesauc par ,,Lielo Rīgu”
Sarunās ar jaunajiem režisoriem bez gala esmu licis viņiem atcerēties patiesību, ka ,,pravietis savā zemē netiks cienīts” un tāpēc viņu lielākais krusts, kas nākotnē jānes būs latviešu mazvērtības komplekss.
Un tāpēc šis atgadījums ar Dairas Āboliņas grāmatu, šis brīnums, ka latvieši tik augsti ir novērtējuši savu režisoru latvieti, klāt tam vēl laikabiedru, ir kaut kas nebijis. Par ko Dagmāra Beitnere teica: ,,Tas nozīmē, ka sākam atbrīvoties no koloniālās domāšanas važām.”
Par to tad arī teicu PALDIES Latvijai, paldies jaunajai paaudzei, kura, ticu būs brīva no mazvērtības kompleksa. Nevis lepodamies bet gandrīg vai raudādams no sāpes par latviešu mazvērtības sērgu.
Es daru, ko varu, un tikai. Es nekad neesmu muldējis nedz par patriotismu, nedz lepnumu par Latviju, jo tas ir pliks dežūrkarjerisms. Es vienkārši esmu dzīvojis un centies strādāt, lai mans darbs būtu labāks nekā esmu es pats.
Mīlestība ir intīms process, kas risinās tikai cilvēka sirdī. Arī mīlestība uz Dzimteni ir intīma lieta. Tai svešs vārds Lepnums un Lepnība, kas vecākās paaudzes mutes ir kļuvis par nacinālās propogandas sastāvdaļu. Man Baznīca mācīja, ka Lepnība ir Grēks.