Ārvalstu investoriem ir pārliecība par uzņēmējdarbības vides uzlabošanos Latvijā

© Shutterstok

Ārvalstu investoriem ir pārliecība par uzņēmējdarbības vides uzlabošanos Latvijā, šorīt intervijā Latvijas Radio teica Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) izpilddirektore Marta Jaksona.

Viņa atgādināja, ka šodien ĀIPL prezentēs otro pētījumu par investīciju vidi Latvijā. Pirmais pētījums tika prezentēs pirms mazliet vairāk kā gada. Tad investori par trīs būtiskākajām problēmām minēja demogrāfiju un darba spēka pieejamību, izglītību un zinātni, kā arī kopējo valdības darbu uzņēmējdarbības atbalstam un likumdošanu.

"Kopējā sajūta ir, ka par šiem lielajiem, apjomīgiem jautājumiem, investori ļoti labi saprot, ka būtisku rezultātu nevar var gaidīt mēnešu vai gada laikā, taču ir jāsaprot, kāda ir kopējā virzība un vai šie jautājumi ir valdības darba kārtībā," teica Jaksona.

Pēc viņas teiktā, aptaujātie investori turpina strādāt Latvijā un arī nākotnē to darīs.

Jau vēstīts, ka šodien tiks prezentēts ĀIPL pētījums "ĀIPL sentimenta indekss 2015-2016", kurā ietverts ārvalstu investoru vērtējums par Latvijas investīciju klimatu.

Pasākums notiks plkst.12 Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, Raiņa bulvārī 19, Rīgā.

Tā laikā tiks prezentēts ĀIPL sagatavotais sentimenta indekss, bet pēc tam sekos ekspertu diskusija par to, kā uzlabot Latvijas uzņēmējdarbības vidi un investīciju klimatu.

Plānots, ka pasākumā piedalīsies Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK), Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Stinka, ĀIPL valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska un Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors Arnis Sauka.

ĀILP pirmais sentimenta indekss kopā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu tika sagatavots 2015.gadā. Indeksā tiek ietvertas galvenās ārvalstu investoru bažas un ieteikumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai.

Pērn publiskotajā ĀIPL aptaujā tika secināts, ka ārvalstu investoru uzņēmējdarbības vides uztveres indeksā zemāko vērtējumu saņēmis demogrāfijas jautājums. Vērtējums indeksā tiek sniegts skalā no viens līdz pieci, kur viens ir ļoti zemas konkurētspējas novērtējums, bet pieci - ļoti augstas konkurētspējas novērtējums.

Indeksā demogrāfija novērtēta ar diviem punktiem, veselības aprūpe un sociālās aizsardzības kvalitāte novērtēta ar 2,6 punktiem, izglītības kvalitāte ar 2,8 punktiem, darbaspēka kvalitāte saņēmusi trīs punktus, pieprasījums pēc produktiem un pakalpojumiem - 3,1 punkts, pamata infrastruktūra - 3,2 punkti, uzņēmējdarbības likumdošanas kvalitāte - 3,2 punkti, attieksme pret ārvalstu investoriem - 3,2 punkti, darbaspēka efektivitāte - 3,2 punkti.

Svarīgākais