Tā saucamās deputātu kvotas radās vēl 90-to gadu beigās. Premjera Viļa Krištopāna mazākuma valdība ar tām divu miljonu latu apmērā panāca opozīcijas atbalstu budžetam. Un kopš tā laikai iespēja deputātiem dalīt naudu dažādām grāmatām, filmām, pašvaldību muzejiem un ceļiem kļuvis par neatņemamu budžeta sastāvdaļu. Šogad notika līdzīgi. Tikai pārsteidza mērogs. Agrāko 2 līdz 3 miljonu vietā deputāti izdalīja 10 reizes vairāk. Pēc notikušā neviens neuzņemas atbildību, ka deputātiem atļāva tērēt 20 miljonus no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, vēsta raidījums "Nekā personīga".
13.oktobrī budžetu pieņēma Valdība un finanšu ministre to nogādāja Saeimā. Deputāti iesniedza vairāk nekā 600 priekšlikumus par 180 miljoniem eiro. Komisija tos nosūtīja vērtēšanai Valdībai, kas pēc izglītības ministra Kārļa Šadurska rosinājuma papildus piešķīra 9,1-nu miljonu eiro sešiem sporta objektiem, diviem zinātnes projektiem un Ventspils mūzikas skolai. Un nosūtīja budžetu atpakaļ deputātiem.
24.novembra agrā rītā Saeima par budžetu nobalsoja galīgajā lasījumā. Papildus priekšlikumiem tā dēvētajās deputātu kvotās iebalsojot vairāk nekā 20 miljonus eiro - paredzot naudu arī brīvdabas estrādēm, katlu mājām, tautas tērpiem un pat atsevišķu pašvaldību kanalizācijas sistēmām. Tas būtiski atšķīrās no tā, ko deputāti solīja septembrī, kad papildus tēriņiem bija iecerēti tikai 2,8 miljoni eiro.
LAIMDOTA STRAUJUMA
Saeimas deputāte, Budžeta un finanšu komisijas locekle (Vienotība)
16.septembris (LNT ziņas)
Ir iesniegti dažādi sīki priekšlikumi no pašvaldībām, no slimnīcām, bibliotēkas vai citas iestādes, kur parasti budžetā neatrod vietu. Kāpēc, lai Saeima neatbalstītu jēgpilnu priekšlikumu, kas ir maza apmēra, bet tas ir tomēr vajadzīgs sabiedrībai. Ja tie ir sabiedrībai vajadzīgi projekti, es esmu par. Jautājums - vai šī nauda netiktu izšķiesta nu tā - bezjēgā.
Papildus 20 miljonu sadali no naudas neparedzētiem gadījumiem atbildīgās budžeta komisijas deputāti skaidro ar vispārpieņemtu praksi šādi naudu pārdalīt katru gadu. Jo Saeima atšķirībā no ministrijām redzot mazo cilvēku, pašvaldību un nevalstisko organizāciju vajadzības.
Kāpēc izvēlēti tieši 20 miljoni un kurš deputātiem piedāvājis šādu summu, budžeta komisijas locekļi skaidri pateikt nevar. Tāda esot bijusi vienošanās koalīcijā. Uz naudas dalīšanu uzstājusi Zaļo zemnieku savienība. Un iesaistījās arī pārējās partijas.
Nauda ir sadalīta, bet atbildīgo nav. Deputāti apgalvo, ka finanšu ministrija nav iebildusi. Ministre - ka deputāti rīkojušies pēc sava ieskata un valdībai neesot tiesību viņus ierobežot.
DANA REIZNIECE OZOLA
Finanšu ministre (Latvijai un Ventspilij)
Ministrija neaicina nekad kādu izmantot līdzekļus no neparedzētiem gadījumiem, jo mēs no savas puses saprotam, ka nākamais gads nebūs viegls gan ģeopolitikas dēļ, gan ekonomikā ir savi riski un tieši otrādi - mēs aicinājām veidot drošības spilvenu. Tajā skaitā pirmo reizi izveidota fiskālā nodrošinājuma rezerve un arī līdzekļi neparedzētiem gadījumiem ir svarīgi, lai būtu pietiekami lieli. Šobrīd es teikt, ka ir tāds minimums atstāts apmēram 40 miljoni. Pārējo deputāti ir izmantojuši savos priekšlikumos.
Neparedzētajiem izdevumiem plānotā summa šogad bija neraksturīgi liela - gandrīz 56 miljoni eiro. To veidoja arī soda naudas, ko par pārkāpumiem no bankām iekasēja to uzraugs FKTK.
Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs uzskata, ka Finanšu ministrijai nevajadzēja ļaut šo naudu deputātiem iztērēt, bet par tās lietderīgu sadali lemt valdībā. Tas ļautu rūpīgāk izvērtēt, vai projekti, kas pārsniedz 50 un 100 tūkstošus eiro, ir patiešām vajadzīgi un nepieciešami.
Fiskālās disciplīnas padome kritizē Saeimu un Valdību, ka budžetā uzkrājumi neatliekamajām vajadzībām palielināti uz aizsardzības ministrijas rēķina. Tas nozīmē, ka deputātu kvotas mazinājušas līdzekļus, ko Latvija varētu tērēt armijai.
JĀNIS PLATAIS
Latvijas republikas fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs, Msc.oec.
Lielāka summa līdzekļi neparedzētiem gadījumiem palika uz tā rēķina, ka pārskatot iekšzemes kopprodukta apmērus tika samazināts finansējums aizsardzības nozarei. Vai šajā ģeopolitiskajā situācijā tas bija tāds gājiens, ko mums vajadzēja darīt ņemot vērā mūsu ārpolitiskās prioritātes, to ir ļoti grūti pateikt. Tā bija būtiska izmaiņa, kas palielināja apjomu rezervē līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. Un tagad viņiem būtu jārēķinās ar situāciju, ka daudz no šīm prioritātēm tika apmierinātas uz tā rēķina, ka absolūtā summā tika nedaudz samazināts budžets aizsardzības vajadzībām nākamajam gadam.