Ja nevēlamies sociālās apdrošināšanas likmes palielināšanu, tātad kārtējo nodokļu kāpumu, ja negribam, lai tiktu samazinātas pensijas, tad valdībai jau šogad vajadzēs izšķirties, kādus soļus spert, lai nodrošinātu sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspēju un stabilitāti.
Jau nākamgad sociālais budžets "strauji kritīs bedrē", jo cilvēku skaits, kuri maksā sociālās iemaksas, sarucis, bet pensionāru un pabalstu saņēmēju – pieaudzis.
Pārāk dāsni?
Labklājības ministrija (LM) strādā pie priekšlikumiem, lai reformētu vai vismaz sakārtotu sociālās apdrošināšanas, arī pensiju sistēmu. Priekšlikumi jāiesniedz valdībā līdz jūnija beigām. Tomēr sabiedrības satraukums, vai gaidāmas kādas būtiskas izmaiņas pensiju vai pabalstu jomā, ir visai liels. To apliecina gan arodbiedrību līderis Pēteris Krīgers, gan Latvijas Pensionāru federācijas vadītāja Aina Verze, kuri zina stāstīt par gruzdošo neapmierinātu iedzīvotāju vidū, kas nereti tieši ir saistīta ar neziņu.
LM Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece norāda, ka kopumā sociālās apdrošināšanas sistēmai reforma nav nepieciešama, jo savulaik ir radīta laba sistēma. Pirmkārt, tas attiecas uz Latvijā ieviestajiem trim pensiju līmeņiem. 2008. gadā sociālajā budžetā izveidojās pārpalikums viena miljarda apmērā, stāsta J. Muižniece, taču, redzot šo "dzīvo naudu", tika pieņemti, iespējams, pārāk dāsni lēmumi, kas tagad novedis pie tā, ka ir grūtības nosegt ikdienas izmaksas. Kā nepārdomātus lēmumus speciāliste nosauc pensiju piemaksu (par darba stāžu līdz 1996. gadam) un vecāku pabalsta izmaksu no sociālā budžeta, nevis no pamata budžeta, kā tas plānots pensiju reformas ietvaros. Tāpat pirms krīzes būtiski paplašinājās pensiju saņēmēju loks. "Tā bija – acis aizmiglotas... Kamēr tā sistēma velk, lai velk," iepriekšējo gadu noskaņojumu attiecībā uz sociālo budžetu vērtē LM valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks.
Trīs strādā diviem
Ja 2007. gadā sociālās apdrošināšanas izdevumi no iekšzemes kopprodukta bija 6,2%, šogad tie ir jau 13%. Tomēr ne tikai pensiju piemaksas ir pie vainas. Sociālā budžeta izdevumi pieauguši krīzes dēļ – pieaug cilvēku skaits, kam ir tiesības saņemt pabalstus. "Sociālajam budžetam no sistēmas viedokļa ļoti liels slogs ir priekšlaicīgās pensijas, un īpaši to varējām redzēt pērn, kad ļoti liels skaits devās pensijā agrāk," saka J. Muižniece. 10% no visiem pensionāriem aizgājuši pensijā ar atvieglotiem – īpašiem – noteikumiem, un tas ir daudz. "Teorētiski vispār priekšlaicīgā pensionēšanās nav atbalstāma, jo cilvēkiem pirmspensijas vecumā, kuriem nav darba, jāpalīdz ir, bet – ar citām metodēm," saka I. Alliks.
Pašlaik plānos minēts, ka priekšlaicīgā pensionēšanās vēl pastāvēs līdz 2012. gadam, taču, kā zināms, Pensionāru federācija rosina šo iespēju paildzināt.
Pašlaik vienu pensionāru vai pabalsta saņēmēju uztur pusotrs strādājošais, tas ir, trīs strādājošie – divus pensionārus. Un nākotnē būšot vēl smagāk. Zināmā mērā situāciju nākotnē varētu atvieglot pensijas, kuras veidosies no otrā pensiju līmeņa.
Kādi piedāvājumi
Šā brīža tendences liecina: sociālā budžeta – gan kārtējo ieņēmumu, gan uzkrājuma – naudas pabalstu un pensiju izmaksai pietiks tikai līdz 2011. gada beigām. "Ja arī te nebūtu starptautiskie aizdevēji, mēs neizbēgami nonāktu paši pie secinājuma, ka izmaiņas ir jāveic, bet – nemainot pašu sistēmas būtību," norāda J. Muižniece. Ir rēķināts, kā situāciju varētu uzlabot sociālās iemaksu likmes pieaugums līdz 44,2%, tomēr "to mēs nevēlamies" un, ja tikai to izdarītu, nemainot citas lietas, no bedres izkļūt nevarētu.
Eksperti piedāvā paaugstināt pensionēšanās vecumu. "Tīri cilvēciski iesakām sākt no 2016. gada, tomēr reāli tas būtu iespējams arī no 2014. gada," bilst J. Muižniece. Tāpat risinājums varētu būt minimālā apdrošināšanas stāža palielināšana. Ja tagad uz pensiju var pretendēt cilvēks, kas visa mūža laikā nostrādājis vien desmit gadu, tad plānots noteikt 15–20 gadus.
Politiska lēmuma nav
Jautājums par vecāku pabalsta un pensiju piemaksu pārlikšanu uz citu budžetu skatīts vairākkārt, tomēr nekāda konkrēta lēmuma joprojām vēl nav. Pašlaik laba atruna tam arī no premjerministra Valda Dombrovska puses ir apstāklis, ka LM līdz jūnija beigām jāizstrādā priekšlikumi un "tad redzēs". Vēl trešdien Latvijas Radio premjers sacīja, ka "nevajag tagad sākt politisko debati, jāsagaida ekspertu viedoklis". V. Dombrovskis, neiedziļinoties niansēs, sacīja, ka sociālā budžeta izdevumi jāierobežo, bet ieņēmumi jāceļ.
Mēs pie tā nestrādājam, – uz jautājumu, vai pirmās bezdelīgas Finanšu ministrijā (FM) nav atnesušas vēsti par pensiju samazināšanu nākamā gada budžeta tapšanas gaitā, atbild FM valsts sekretāra vietniece Baiba Bāne. Līdz oktobrim ir jāsagatavo pamats budžeta konsolidācijai, bet līdz 25. maijam jāiesniedz makroekonomiskās prognozes. Pēc B. Bānes teiktā, reālā situācija, kā valsts attīstīsies turpmāk, būs redzama vasaras vidū, rudens sākumā, jo lēmumi arī attiecībā uz sociālā budžeta ilgtspēju ir jāpieņem saistībā ar attīstības prognozēm. Tiesa, demogrāfijas dati Latvijai nesola neko labu – vienalga, kāds attīstības scenārijs Latviju sagaida –, jau pēc pāris gadu desmitiem lielākais Latvijas iedzīvotāju skaits būs pirmspensijas un pensijas vecumā.
***
UZZIŅAI
Pensionāru skaits būtiski pieaug...
2009. gada janvārī bija 465 900 pensionāru,
2009. gada decembrī – 473 300... sociāli apdrošināto personu skaits (cilvēki, kuri veic sociālās iemaksas) krasi samazinās
2009. gada janvārī bija 874 298 cilvēki,
2009. gada decembrī – 739 963
Kā panākt sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti?
Stabilizēt ekonomisko situāciju
Paaugstināt pensionēšanās vecumu līdz 65 gadu vecumam no 2016. gada
Pensiju piemaksas un vecāku pabalstu maksāt no cita budžeta, ne sociālā
Palielināt minimālo apdrošināšanas (darba) stāžu, kas ļauj pretendēt uz pensiju, no 10 uz 15 vai vairāk gadiem
Avots: LM eksperti