Ērces devušās ziemas guļā

© Mārtiņš Zilgalvis, F64 Photo Agency

Aukstais novembris ar salu un sniegu ērcēm licis doties ziemas miegā, un var uzskatīt, ka ērču aktivitāte šajā gadā ir beigusies, atzīst Latvijas Universitātes asociētais profesors entomologs Voldemārs Spuņģis.

"Ērces ir uzņēmušas barības rezerves, ielīdušas vecajā zālē, zemsedzē un aukstumā sastingušas, kur gulēs līdz pavasarim. Aktīvas tās atkal kļūs tikai tad, ja gaisa temperatūra ilgāku laiku pakāpsies 5 - 7 grādus virs nulles," stāsta V.Spuņģis.

Protams, nevar izslēgt, ka atsevišķās siltās ziemas dienās kāda ērce tomēr pamostas un var piesūkties arī cilvēkiem. Piemēram, iepriekšējā ziema bija tik silta, ka pirmās ērces Latvijas Infektoloģijas centrā laboratoriskai pārbaudei tika nodotas jau janvārī un arī februārī.

Kā atzīst kukaiņu pētnieks, aizvadītā vasara ērču attīstībai bijusi labvēlīga. Ilgstošās augusta lietavas tām nav traucējušas. Ērču attīstību visvairāk apdraud ilgstošs sausums, jo tad ērču bērni jeb nimfas iet bojā.

Šogad kukaiņu pētniekam ērces sagādājušas interesantu pārsteigumu. Daugavpils pusē netālu no Baltkrievijas robežas vasarā izdevies atklāt Latvijā jaunu ērču sugu Dermacentor, kas plaši sastopama Eiropā. "Plašākus pētījumus neesam veikuši, bet, iespējams, šo ērču ienākšana Latvijā saistīta ar klimata izmaiņām, kas Latvijā kļūst arvien siltāks," stāsta V.Spuņģis.

Ērču aktivitāti ietekmē ne tikai globālās klimata izmaiņas, bet arī ērču fizioloģiskie cikli, kur aktivitātes kāpumi periodiski mijas ar kritumiem.

Kopumā šogad Latvijā no janvāra līdz oktobrim ar ērču encefalītu saslimuši 220 cilvēki, kas ir par trešdaļu vairāk nekā pērn šajā laika posmā, liecina Sabiedrības profilakses un kontroles centra (SPKC) dati.

Savukārt oktobrī ar ērču encefalītu Latvijā saslimuši 50 cilvēku, kas ir uz pusi vairāk nekā pērn šajā laikā, kad saslima 27 cilvēki.

Kaut gan iedzīvotāji pret ērču encefalītu joprojām visaktīvāk vakcinējas pavasarī, statistika liecina, ka pēdējo gadu laikā vakcinācijai arvien aktīvāk tiek izmantoti arī rudens un ziemas mēneši. Piemēram, 2015.gada novembrī par maksu tika veiktas 1044 ērču encefalīta potes, decembrī - 1009 potes, liecina SPKC dati.

Kopumā vakcinācija par maksu pret ērču encefalītu Latvijā pērn ir palielinājusies. Ja 2014.gadā tika veiktas 42 499 potes, tad 2015.gadā - par diviem tūkstošiem vairāk jeb 44 432, liecina SPKC dati.

Jāatgādina, ka vakcinēties pret ērču encefalītu var augu gadu. Ja vakcināciju veic rudenī vai ziemā, izvēloties parasto vakcinācijas shēmu, otrā vakcīnas deva jāievada 1-3 mēnešu laikā pēc pirmās potes, kas nodrošina imunitāti uz gadu, bet trešā pote - 9-12 mēnešus pēc otrās vakcīnas devas.

Svarīgākais