Ziņojums: Latvija pilnīgu skaidrību par "Brexit" procesu vēlas vēlākais līdz 2019.gadam

Latvija pilnīgu skaidrību par "Brexit" procesu vēlas vēlākais līdz nākamajām Eiropas Parlamenta (ES) vēlēšanām, kas norisinātos 2019.gadā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Kā minēts Latvijas pozīcijā par valsts interesēm iespējamajās Eiropas Savienības (ES) un Lielbritānijas sarunās par izstāšanos no ES, valsts vēlas, lai iespējamās sarunas notiktu regulārā Eiropadomes un Padomes pārraudzībā.

Latvija arī neizslēdz, ka izstāšanās sarunas no ES puses varētu vadīt Eiropas Komisija, balstoties uz Eiropadomes vadlīnijām un Padomes mandātu.

Tomēr skaidrībai par tālāko procesu - sarunu uzsākšanu/pabeigšanu - jābūt vēlākais līdz jauna institucionālā cikla sākumam, tas ir, EP vēlēšanām 2019.gadā, uzsvērts pozīcijā.

Jau vēstīts, ka Lielbritānijas valdība pirmdien distancējās no dienesta ziņojuma, kura tekstā, iespējams, atklāta Londonas stratēģija sarunās par valsts izstāšanos no ES.

Mediju fotogrāfi paspēja iemūžināt Konservatīvo partijas priekšsēdētāja vietnieka un parlamenta deputāta Marka Fīlda padomnieces nestās ar roku rakstītās piezīmes, kurās komentēti gaidāmo izstāšanās sarunu jautājumi. Piezīmes nofotografētas pēc tam, kad Fīlds un viņa padomniece izgāja no "Brexit" lietu ministrijas.

Piezīmēs norādīts, ka Lielbritānija diez vai nodrošinās piekļuvi ES vienotajam tirgum un valdība centīsies pabeigt sarunas divu gadu laikā. Dokumentā arī prognozēts, ka sarunās visgrūtāk būs vienoties par pakalpojumu sektoru un īpaši lielas problēmas radīs Francija.

"Sarežģīti īstenot 50.pantu - [Mišels] Barnjē vēlas vispirms redzēt vienošanos," norādot uz izstāšanās procesu regulējušo Lisabonas līguma pantu un Eiropas Komisijas (EK) delegācijas vadītāju sarunām ar Lielbritāniju.

"Maz ticams, ka mums piedāvās vienoto tirgu," atzīts piezīmēs.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja atklājusi, ka grib Lisabonas līguma 50.pantu iedarbināt līdz nākamā gada marta beigām, sākot divus gadus ilgu izstāšanās procesu. Viņa ir norādījusi, ka parlaments varētu balsot par galīgo vienošanos, tomēr nav vēlējusies dot likumdevējiem lielāku teikšanu pirms sarunu sākuma.

Lielbritānijas Augstākā tiesa no 5.decembra līdz 8.decembrim izskatīs valdības apelāciju pret lēmumu, ka Lielbritānijas parlamentam, nevis valdībai jāapstiprina lēmums par izstāšanās no ES sākšanu.