Pētījums: Atsevišķa TV kanāla neesamība apgrūtina iespēju uzrunāt Latvijā dzīvojošos krievvalodīgos

Pētījuma autori pēc vairākām intervijām un analīzes veikšanas secinājuši, ka krievu valodā runājošos iedzīvotājus līdzīgā mērā kā latviski runājošos interesē Latvijas notikumi. Tādējādi varot secināt, ka plašsaziņas līdzekļu prakse atšķirīgi novērtēt auditorijas grupas maina katrai lietotāju grupai pieejamās informācijas struktūru, radot risku, ka krievu valodā runājošie iedzīvotāji saņem daudz vairāk Krievijas valsts institūcijām uzticamu plašsaziņas līdzekļu un Krievijas oficiālo avotu vēstījumu.

Lai plašāk sasniegtu un uzrunātu krievvalodīgos iedzīvotājus, radīti vairāki politikas dokumenti un projekti, tomēr atbildība par krievvalodīgo iedzīvotāju piesaistīšanu faktiski uzticēta sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas saņēma papildu finansējumu krievvalodīgajai auditorijai adresēta satura veidošanai.

Piemēram, 2014.gadā Latvijas Televīzijā tika izveidota krievu valodas raidījumu redakcija un tika palielināts saturs krievu valodā. Tomēr atsevišķa televīzijas kanāla neesamība apgrūtina iespēju uzrunāt krievvalodīgos, kuru uzmanība ikreiz no jauna jāpiesaista ar konkrētām televīzijas programmām, pausts pētījumā, kas tika veikts sadarbībā ar Latvijas Aizsardzības ministriju.

Pētījuma autori arī norādījuši, - lai gan krievu valodā runājošā auditorija saņem tematiski līdzīgu informāciju par starptautiskajām norisēm, lielākā apjomā tiek piedāvāta Krievijas informācijas avotu sagatavotā informācija un interpretācijas par šiem notikumiem. Ņemot vērā ievērojamo krievvalodīgo skaitu Latvijā, nereti tiek izteikti pieņēmumi, ka nelatvieši saņem atšķirīgu informāciju, jo Latvijā plaši pieejamie Krievijas plašsaziņas līdzekļi ietekmē daļas krievvalodīgo attieksmi pret aktualitātēm Latvijā.

"Praksē dažādu etnisko grupu plašsaziņas līdzekļu lietojums atšķiras. Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji vairāk lasa laikrakstus, kā arī skatās Krievijas televīzijas kanālus. Tas ir ilgākā laika posmā izveidojies paradums, jo krievvalodīgie iedzīvotāji nav pārgājuši uz plašsaziņas līdzekļu lietojumu latviešu valodā. Krievvalodīgo iedzīvotāju plašsaziņas līdzekļu izmantojuma analīze rāda, ka ikdienas informāciju šī iedzīvotāju grupa vēlas saņemt krievu valodā un izmanto pieejamākos resursus," norādīja pētnieki.

Tāpat nepietiekamais Latvijas sabiedrisko mediju piedāvātais saturs krievu valodā esot radījis situāciju, ka vairāki televīzijas kanāli saņem lielas krievvalodīgo auditorijas stabilu uzticības vērtējumu. Sabiedriskie mediji - Latvijas Televīzija un Latvijas Radio - attīsta krievvalodīgajiem adresētu saturu, tomēr tie sasniedzot tikai nelielu daļu no šim saturam paredzētās auditorijas.

Tādējādi krievvalodīgo iedzīvotāju plašsaziņas līdzekļu lietojuma tendences rāda, ka tie lielākā mērā izmanto Krievijas televīzijas un radio kanālu piedāvājumu, nevis Latvijā radīto plašsaziņas līdzekļu saturu. "Vēl lielāka Krievijas plašsaziņas līdzekļu ietekme vērojama pēdējo trīs gadu laikā, kad ir samazinājies Latvijā izdoto laikrakstu lietojums un palielinājies vienpusīgas informācijas īpatsvars Krievijas televīzijas un radio kanālos," norādīts veiktajā pētījumā.