Tehniskās apskates veikšana automašīnām ar dīzeļmotoriem ir sarežģītāka nekā benzīnniekiem, jo papildus visām parastajām pārbaudēm mašīnai jāizpilda rūcināšanas tests, proti, jāizmēra dūmainība maksimālos dzinēja apgriezienos. Paklīdušas baumas, ka šo procedūru drošāk veikt ārpus Rīgas, bet CSDD apgalvo, ka tām nav pamata.
Esot šoferi un pat veseli autoparki, kas savus dīzeļus atzīst par labāku no Rīgas dzīt uz apskatēm Ogrē. Tur kontroles aparātu rādītāji esot draudzīgāki. Sava daļa taisnības tur varētu būt, jo, kamēr tos 40 kilometrus aizbrauc, motors izkarst, kvēpi izdeg. Tikmēr lēnā garā pa Rīgu čunčinot, kvēpi uzkrājas izplūdes sistēmā.
Atšķirība astoņas reizes
Tomēr Neatkarīgās rīcībā ir arī kāds visnotaļ neparasts gadījums, kad atgāzu dūmainība vienai un tai pašai mašīnai Rīgā un Ogrē atšķīrusies astoņas reizes, un pārliecinošu loģisku izskaidrojumu CSDD tam nespēj sniegt. Visticamāk, vaina tomēr bijusi mašīnā. Bijusi un izbijusi.
Pirmo apskati savam autiņam rīdzinieks Vitālijs Kuļčihins gāja 20. septembrī. Mašīna kā mašīna - nekā specifiska - 2001. gada Volvo S60. Taču līdztekus pāris maznozīmīgiem trūkumiem aparāts nomērīja, ka atgāzu dūmainības koeficients ir 3,530. Mašīna tika izbrāķēta, jo līdz 2008. gadam ražotajām maksimālais pieļaujamais ir 3, bet jaunākām - 1,5. Vitālijs apspriedies ar inspektoru, apspriedies ar citiem apskati gaidošajiem auto vadītājiem, izmetis trešajā ātrumā loku pa Pārdaugavu, atbraucis atpakaļ, bet nekas labāks no tā ekrānā nerādījās. Atlika vien braukt uz servisu. Tur viņam meistari pārbaudīja dzinēju un paziņoja, ka viss kārtībā. Pēc desmit dienām Vitālijs atkal brauca uz apskati un atkal caurkrita - atgāzu dūmainība 3,440. Izredzes nepatīkamas, jo nomainīt dīzelim dīzes maksā vismaz pustūkstoti eiro. Slimības lapa vēl deva laiku pārdomām.
Statistika runā citu
Galīgi saskābis, mašīnas saimnieks aprunājies ar kādu taksistu, un tas ieteicis aizbraukt uz Ogres apskates staciju. Rīgā mērierīcēm esot milzīga slodze, bet inspektori tās pienācīgi netīrot. Ogrē mašīnu esot krietni mazāk. Vitālijs tā arī darījis. 21. oktobrī aizbraucis uz Ogres tehniskās apskates staciju, un brīnums noticis. Atgāzu dūmainības koeficients bijis vien 0,42. Tātad krietni zem iepriekšējiem rādītājiem un arī normas. Turklāt stacijā teikts, ka viņš neesot pirmais rīdzinieks, kas šādi izglābies no milzu tēriņiem. «Tas nozīmē, ka viņi Rīgā visus dīzeļus tā čakarē!» dusmojas Vitālijs.
Tomēr konkrēto dienu apskašu statistika viņa versiju neapstiprina.
CSDD runasvīrs Jānis Aizpors stāsta, ka arī pirms un pēc Vitālija mašīnas citi dīzeļi apskati izgāja. Tas nebūtu iespējams, ja mērierīce būtu netīra vai bojāta. Iekārta ir saslēgta ar datorprogrammu, un, ja mērierīces darbība traucēta, mērījumu un tālākās procedūras nemaz nav iespējams veikt. Turklāt abas pirmās reizes mašīna pārbaudīta dažādās līnijās, tātad katru reizi ar citu aparātu.
Kā mēra dūmus
Detalizētāk mērierīces darbības principus Neatkarīgajai aprādīja Rīgas stacijas maiņas vecākais Ģirts Ulpe un firmas Auteko&Tüv Latvija mācību daļas vadītājs Māris Stāks (apskašu veikšanu valsts uzticējusi akreditētiem komersantiem). Mašīnas izpūtējā tiek ievietota zonde. Izplūdes gāzes no tās pa cauruli nonāk aparātā - opacimetrā. Izskatās pēc neliela putekļusūcēja. Iekšā mērkamerā ir diode vienā galā, diode - otrā un caur stikliņu tiek mērīta gaismas caurlaidība. Atšķirībā no benzīna dīzeļdegviela satur cietās daļiņas. Jo to vairāk, jo mazāk gaismas spīd cauri un dūmainības koeficients augstāks. Pirms katra mērījuma aparāts veic pašpārbaudi un nonullējas. Ja uz stikliņa ir kāds sīks puteklis, tas mērījumus neietekmē, automātiski tiek uzstādīts nulles līmenis. Ja gruzis lielāks, aparāts pieprasa ārpuskārtas apkopi, bet standartā tā tiek veikta reizi dienā. Un nekādu filtru aparātā neesot, gāzes uzreiz tiek izvadītas laukā.
Tātad uzticamības garantija dūmainības mērītājiem ir augsta. Caurmērā 5% mašīnu tiek izbrāķētas, un tas nebūt nenotiek uz maiņas beigām, bet vienmērīgi katras maiņas garumā. Tomēr neapstrīdams ir arī fakts, ka Vitālija mašīna ir tā pati, kas sākumā dūmoja kā vecs lūznis, bet drīz pēc tam darbojās kā svaigi no rūpnīcas izripojusi.
CSDD vienīgais skaidrojums - varbūt Volvo izplūdes sistēmā bija uzkrājušies sodrēji un pēc tam garākā ceļā izdega. «Mums nav pierādījumu, ka mūsu cilvēki būtu vainīgi,» rezumē Jānis Aizpors. Tikmēr Vitālijs var priecāties, ka ticis cauri ar nelieliem tēriņiem un kreņķiem: «Ja ne tas taksists, es taču būtu dīzes mašīnai mainījis!».