Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Centrālās statiskais pārvaldes priekšniece Aija Žīgure.
- Kādas ir galvenās CSP funkcijas un uzdevumi?
- CSP uzdevums ir nodrošināt dažādas lietotāju grupas, tostarp gan politiķus un valdību, gan ikvienu sabiedrības locekli, ar statistisku, kas raksturo dažādus Latvijas attīstības procesus. CSP ir atbildīga, lai dati būtu kvalitatīvi un salīdzināmi ar citu valstu datiem. CSP atbild arī par datu publikāciju un pieejamību.
Svarīga CSP funkcija ir oficiālās statistikas ražošanas koordinācija valstī. Ar šo darbības virzienu tiek aptvertas aptuveni 50 institūcijas, kuras arī sagatavo statistikas datus dažādiem mērķiem - plānošanai, valsts institūciju funkciju izpildei, sabiedrības vispusīgai informēšanai. Datu apkopotāji, bez CSP, ir Valsts kase, Ekonomikas, Labklājības, Kultūras, Izglītības un zinātnes ministrijas, arī daudzas citas iestādes un struktūras, kā arī Latvijas Banka.
- Cik precīza ir CSP piedāvātā informācija? Piemēram, par pastāvīgo iedzīvotāju skaitu pilsētās, novados vai reģionos. Atbilstoši VID datiem, 2015. gada februāra sākumā Latvijā kopumā bija 782 tūkstoši nodarbināto. No VID datiem izriet, ka no ārpus Rīgas deklarētajiem kopumā ir nodarbināti 470 tūkstoši cilvēku. No ārpus Rīgas deklarētajiem Rīgā strādā 220 tūkstoši. Aptuveni 250 tūkstoši no ārpus Rīgas deklarētajiem strādā ārpus Rīgas. Cik precīzs ir, piemēram, rādītājs - pastāvīgo iedzīvotāju skaits?
- Latvijas darbaspēks ir ļoti mobils. Daudzi dzīvo un ir deklarējušies vienā novadā, bet strādā citā vietā, kur ir darbs un iespējas nopelnīt. Taču tas nav vienīgais skaidrojums.
Problēma ar pastāvīgo iedzīvotāju skaitu ir apzināta. Vēl pirms tautas skaitīšanas mēs zinājām, ka deklarēto iedzīvotāju skaits precīzi neparāda pastāvīgo iedzīvotāju skaitu. Diemžēl šī starpība palielinās. Turklāt ir arī citas problēmas, kas ir saistītas ar Iedzīvotāju reģistru. Visticamāk, ka no Iedzīvotāju reģistra nav izslēgtas visas mirušās personas, tāpēc Iedzīvotāju reģistrā var atrast personas, kuru dzīves ilgums pat pārsniedz bioloģiski iespējamo.
Protams, ka noteiktu korekciju par pastāvīgo iedzīvotāju skaitu var iegūt pēc tautas skaitīšanas. Tautas skaitīšana parādīja, ka pastāvīgo iedzīvotāju skaits nesakrīt ar deklarēto.
Publiskojot pastāvīgo iedzīvotāju skaitu, mēs norādām, ar kādas metodes palīdzību attiecīgie dati ir iegūti. Novērtējot pastāvīgo iedzīvotāju skaitu, tiek izmantoti administratīvie datu avoti, no kuriem par katru Latvijas Iedzīvotāju reģistrā reģistrēto personu tiek izveidoti vairāk nekā 200 raksturojošie mainīgie. Novērtējuma veikšanai un tā kvalitātes pārbaudei tiek izmantoti vairāk nekā 40 reģistru. Rezultātā tiek iegūts pastāvīgo iedzīvotāju skaita novērtējums katra gada sākumā. Par šo metodi ir izrādījušas interesi arī citas valstis, kurās ir lieli riski nenovērtēt vai pārvērtēt iedzīvotāju skaitu.
Statistikas uzdevums nav izvērtēt īstermiņa pārvietošanos. Pastāvīgais iedzīvotājs ir tas, kurš Latvijā uzturas ilgāk par gadu. Nekas neaizliedz ikvienam uz vienu vai diviem mēnešiem aizbraukt atpūsties vai pastrādāt uz jebkuru citu valsti. Aizbraucot uz mēnesi, ikviens bija un paliks Latvijas pastāvīgais iedzīvotājs. Valsts netiek pamesta. Pat Lielbritānijā pieteikts sociālās apdrošināšanas numurs neko nepierāda. Šādu numuru ir jāizņem, nostrādājot pat vienu mēnesi. Pēc sociālās apdrošināšanas numura izņemšanas jebkurā ārvalstī, kaut vai nākamajā dienā, ikviens var izlemt atbraukt uz Latviju un turpināt strādāt šeit. Tas pats attiecas uz Latviju. Ja cilvēks vienreiz gadā ir Latvijā apmeklējis zobārstu, tad tas vēl nenozīmē, ka viņš šeit dzīvo pastāvīgi. Var vienreiz gadā atbraukt uz Latviju atvaļinājumā. Viena vizīte pie ārsta nepierāda, ka tas ir pastāvīgais iedzīvotājs.
Pastāvīgo iedzīvotāju skaita izmaiņu aprēķinu kvalitātes pārbaudei tiek izmantoti arī tādi datu avoti kā bibliotēku lasītāju skaits un pat personificēto etalonu lietojumi utt.
Pagājušajā gadā mēs īstenojām tautas mikroskaitīšanu. Izlases veidā mēs izvēlējāmies noteiktas teritorijas. Šā projekta rezultāti tika izmantoti arī, lai novērtētu pastāvīgo iedzīvotāju aprēķinu kvalitāti. Kopumā vērtējums ir pozitīvs, bet parādīja, ka ir nepieciešams vēl papildu darbs, lai labāk varētu novērtēt iedzīvotāju skaitu vecuma grupā 19-24 gadi.
Daudzos gadījumos, īpaši veicot apsekojumus par dzīves kvalitāti vai sociālajiem jautājumiem, tiešās intervijas ir galvenā informācijas ieguves metode.
- Kā liecina šogad pirms ASV prezidenta vēlēšanām veiktās aptaujas, tad cilvēki ne vienmēr saka patiesību un aptaujās pat melo. Visumā tas ir dabiski, ka cilvēki vēlas parādīt, ka viņi ir labāki, nekā ir patiesībā. Cilvēki apgalvo, ka lieto modernās tehnoloģijas, pat tad, kad nelieto, jo tie, kas apgalvos pretējo, izskatīsies kā nemoderni tumsoņi. Cik liela ticamība ir aptaujās iegūtajiem rezultātiem?
- Statistiķi parasti neuzdod politiski jutīgus jautājumus, jautājumus, kas skar intervējamo pārliecību. Statistiķi neuzdod jautājumus par informāciju, kuru var iegūt citos datu avotos. Mums nav mērķa uzzināt ļoti personisku informāciju.
Turklāt aptaujās tiek izmantota izlases metode, un statistiķu uzdevums ir aizsargāt individuālo informāciju, nodrošināt, ka par personu pēc tam neko nevarēs atrast. Visi no viena tūkstoša cilvēku, kas tiks iekļauti izlasē, noteikti nemelos. Taču vēlme izskatīties labākam, nekā cilvēks ir patiesībā, nav vienīgā problēma, kas ietekmē aptauju rezultātus.
Gadās, ka tiek uzdoti jautājumi, kurus intervējamie nezina vai nesaprot. Arī tad atbildes neatsegs patiesību. Ir gadījumi, kad patiesību vēlas slēpt. Intervējamais apgalvo, ka viņam nav nekādu ienākumu, bet redzamais dzīves līmenis liecina par pilnīgi pretējo. Mūsu pieredze liecina, ka ne vienmēr būs sagaidāmas godīgas atbildes par patieso alkoholisko dzērienu patēriņu, ģimenes budžetu apsekojuma laikā.
Vai vīrs sievas klātbūtnē vienmēr godīgi atbildēs uz jautājumu, cik liels naudas daudzums tika iztērēts par alkoholiskajiem dzērieniem pēdējo divu nedēļu laikā?
Taču šādas problēmas ir zināmas un, strādājot pie gala rezultātiem, tiek ņemti vērā arī šie apstākļi. Tendence, ko varam novērot, - Latvijā kopumā samazinās cilvēku skaits, kas piekrīt atbildēt tiešajās intervijās. Tāpēc mēs arvien vairāk izmantojam telefona un web intervijas, jo tajās daudzi jūtas vairāk aizsargāti no personīga kontakta. Katrā ziņā mēs organizējam savu darbu tā, lai cilvēkiem būtu pēc iespējas ērtāka komunikācija ar intervētājiem. Ir valstis, kurās ir pretēja tendence, kurās labāka atdeve ir tiešajām intervijām.
- Jūs tagad kādam zvanīsiet, bet cilvēki jau ir tā iebiedēti, ka domās - zvans ir no LTV pārraides Aizliegtais paņēmiens? Ir cilvēki, kas uz nezināmiem telefona zvaniem vairāk vispār neatbild. Pacelsi klausuli, atbildēsi ,un jau visai drīz visa Latvija zinās tavas atbildes.
- Varu piekrist, ka cilvēki jūtas neaizsargāti no dažādiem eksperimentiem. Kad mēs uzsākam apsekojumu, tad, pirms sākt zvanīt, mēs vispirms nosūtām informatīvu vēstuli, kurā paskaidrojam, par ko būs apsekojums, kad to plānots publicēt, kurā laikā intervētāji ieradīsies vai zvanīs, un norādām telefona numuru, pa kuru zvanot, var pārbaudīt, vai jūs uzrunā tā pati persona, kurai būtu jāierodas. Ja ir neskaidrības vai jautājumi, tad mēs norādām bezmaksas tālruņa numuru, uz kuru var zvanīt. Tā parasti nenotiek, ka CSP zvana bez brīdinājuma un pieprasa atbildes.
- Vai ekonomiskie dati arī tiek apkopoti uz uzņēmumu aptaujas un anketēšanas pamata?
- Viedoklis, ka statistiķi sēž uz vietas, saņem iesūtītās anketas, tad tās atbilstoši savām instrukcijām un metodēm apkopo un rezultātus publicē - tā ir pagātne. Statistiķa darbs ir ļoti mainījies.
Ekonomiku raksturojošie dati tiek iegūti ne tikai no pārskatiem, bet arī no dažādiem reģistriem, datu bāzēm, arī tiešajās intervijās ar lielo uzņēmumu speciālistiem. Biznesa vidi raksturo tādi termini kā globalizācija, sarežģīti starpvalstu darījumi, nodokļu optimizācija, starptautiski uzņēmumi, uzņēmumu grupu iekšējie darījumi utt.
Mums no šādu datu plūsmas ir jānonāk līdz konkrētas nozares izaugsmes vai iekšzemes kopprodukta skaitlim. Vienkārši, saliekot kopā atskaišu skaitļus, to iegūt nevar. Mūsdienās katras nozares statistiķim ir jābūt attiecīgās nozares speciālistam, jāizprot nozares darbības būtība un jāzina ne tikai, kādus produktus nozares uzņēmumi ražo, kādi ir nozari raksturojošie indikatori, bet arī finanšu plūsmas un darījumu veidi. Eiropas Savienībā statistiķi strādā pie metodoloģiju izveides, lai pareizi izprastu darījumus un darbības veidus un varētu ražot kvalitatīvu statistiku. Mēs braucam arī uz uzņēmumiem, tiekamies ar speciālistiem, uzaicinām uzņēmumu speciālistus piedalīties ar savām zināšanām un pieredzi pareizu statistisko metožu izstrādē, lai pēc iespējas objektīvāk varētu novērtēt jaunās ekonomiskās izmaiņas. Tikai šādi sadarbojoties ar profesionāliem speciālistiem biznesa vidē, mēs varam iegūt informāciju, kas ir vajadzīga korektas statistikas izveidei.
- Kā tiks piereģistrēta ekonomiskā darbība uzņēmumam, kurš pieder Krievijas un Ķīnas investoriem, bāzējas Rīgā, bet kura galvenā nodarbe ir kravu pārvadājumi starp Brazīliju un Dienvidāfriku?
- Es nevaru atbildēt. Ja šāds uzņēmums darbojas, ja ziņas par to ir atrodamas VID, parādās presē, ja uzņēmums ir gatavs komunicēt ar CSP, tad mēs atradīsim pareizo uzskaites formu. Gan Latvijā, gan ES pieaug pakalpojumu sektora nozīme. Cilvēka darba diena paiet Latvijā, bet viņa darbs ir konsultēt uzņēmumu, kurš strādā Ķīnā, utt.
Mums ir gadījumi, kad lūdzam palīdzību Eiropas labākajiem statistikas metodoloģijas speciālistiem un pat viņu atbildes ne vienmēr ir viennozīmīgas. Statistikas uzskaite paliek arvien sarežģītāka un analītiskāka.
- Daudzi pasaules līmeņa domātāji izsaka stingru kritiku par iekšzemes kopprodukta IKP fetišizāciju. Nosaukšu Frensisu Fukujamu, Tomasu Piketī u.c. Tomass Piketī grāmatā Kapitāls 21. gadsmitā aicina IKP aizvietot ar nacionālās bagātības izmaiņām. Kā jūs vērtējat pieeju, visu valsts dzīvi pakārtot IKP?
- Es noteikti papildinātu jūsu nosauktos domātājus ar Jozefu Štiglicu. Diskusijas par IKP problēmām, ierobežojumiem un nākotnes indikatoriem notiek jau sen un ES līmenī. Grūdiens, kas aizsāka diskusiju lavīnu par IKP korektumu, bija šā gada gadījums ar Īrijas IKP pārrēķinu. Vasarā Īrijas statistikas iestāde koriģēja iekšzemes kopprodukta izaugsmi no plus 7,8 procentiem uz plus 26,3 procentiem. Viena gada laikā! Tam par pamatu bija vairāku uzņēmumu globālās ražošanas detalizēta analīze, kura parādīja, ka ievērojams darbības apjoms jāiekļauj Īrijas ekonomikā. Uzņēmuma kapitalizēta intelektuālā īpašuma ieskaitīšana būtiski izmainīja nelielas valsts IKP.…
IKP ir labs rādītājs, bet tas nav derīgs visiem gadījumiem un visām situācijām. Tā nav zelta atslēdziņa.
Turklāt metodes, kā IKP aprēķināja pirms desmit gadiem un kā to aprēķina pašlaik, nav identiskas. Tolaik IKP atsedza pievienotās vērtības daudzumu, ņemot par pamatu reālo ekonomiku. Mūsdienās analītiķi ir panākuši, ka IKP ieskaita dažādus novērtējumus. Piemēram, IKP tiek ieskaitīta t.s. nosacītā rente. Ja cilvēks dzīvo savā īpašumā, tad viņš sev īres maksu neaprēķina un nemaksā. IKP tiek palielināts, rēķinot, it kā visi tie, kas dzīvo sev piederošā īpašumā, maksātu paši sev vidējo īres maksu. Šī korekcija ļāva salīdzināt valstis ar ļoti augstu personiskā īpašumā esošu mājokļu īpatsvaru ar valstīm, kurās ir pretēja tendence - ļoti augsts īrēto mājokļu apjoms.
Ir valstis, kurās ir tradīcija - svētdienās ģimenes tradicionāli pusdieno ārpus mājas. Lai šādas zemes IKP salīdzinātu ar valstīm, kurās ir tradīcija ģimenes svētdienas pusdienas ēst visiem kopā, bet mājās, tad otrai valstu grupai pie IKP būtu jāpieskaita naudas apjoms, kāds tiktu tērēts, ja ģimenes, kas pusdienoja mājās, par pusdienām samaksātu laba restorāna rēķinu utt. Tā IKP veidojas.
IKP unikalitāte ir pārspīlēta. Statistiķi strādā pie indikatoriem, kas labāk parādītu ekonomikas nozarēs notiekošo, kas labāk raksturotu ilgtspēju, to, kā sadalās pievienotā vērtība, to, kuras iedzīvotāju grupas gūst labumu no lielā IKP vai no IKP pieauguma. Rādītāji, par kuriem tiek diskutēts, nav tikai jūsu nosauktās nacionālās bagātības izmaiņas, var vērtēt ar demogrāfiju, nodarbinātību, vidējos vai mediānos ienākumus u.c. sociālos indikatorus.
- Dažādās konferencēs esmu demonstrējis ārvalsts zinātniekiem un ekspertiem CSP un Nacionālās bibliotēkas mājaslapās pieejamo informāciju. Varu apliecināt, ka Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes mājaslapa ir iekļaujama starp pasaules statistikas iestāžu desmit labākajām vietnēm…
- Jūs to uzrakstiet avīzē, lai arī citi zina!
- …protams, ka mums nav tik garas laika rindas kā Šveicē, kur noteikti rādītāji ir pieejami pat no 19. gs. sākuma. Latvijas CSP piedāvā iedzīvotāju izvietojumu, valodu lietojumu u.c. datus ļoti detālā līmeni. Visa Latvijas teritorija ir sadalīta vairāk nekā 60 000 kvadrātos (viens reiz viens kilometrs) . Savukārt iedzīvotāju izvietojums Rīgā, lielajās pilsētās un to apkārtnē ir attēlots pat ar viena hektāra precizitāti (100 reiz 100 metru lielā režģī). Turklāt visi telpiskie faili un dati ir brīvi lejuplādējami.
- Pašlaik tiek turpināts darbs, lai pilnveidotu telpisko datu piedāvājumu. Ikviens, kas nodarbojas ar biznesu, plāno ieinvestēt veikalā utt., balstoties uz CSP datiem, var noteikt labāko novietojumu. Cik man ir zināms, tad CSP lielo pilsētu telpiskie dati jau tiek izmantoti, plānojot atkritumu savākšanas sistēmas, plānojot veselības aprūpi, skolu un bērnudārzu izvietojumu u.c. Mēs pilnveidojam šo sadaļu, lai telpiskie dati būtu pieejami arī par vecākām tautas skaitīšanām un laikā starp tautas skaitīšanām.
CSP mājaslapā ikvienam ir pieejama un brīvi lejuplādējama arī visa Latvijas vēsturiskā statistika - pirmo tautas skaitīšanu materiāli, lauksaimniecības skaitīšanu materiāli utt.
Vēl viens CSP mājaslapas attīstības virziens ir izglītība. Mēs it kā visai garlaicīgos statistikas datus sagatavojam uzskatāmā formā - skolotāju un skolēnu vajadzībām, lai tie būtu viegli lietojami izglītības procesā.