Jelgavas novadā plūdi nemazinās un tagad nopietni apdraudēts arī Kalnciems un Valgunde, aģentūrai LETA pastāstīja Jelgavas novada domes Komunālās saimniecības galvenais speciālists un atbildīgais par Civilo aizsardzību novadā Valdis Buividaitis.
Buividaitis informēja, ka Kalnciems un Valgunde ir pašlaik ļoti apdraudētas teritorijas Jelgavas novadā, jo ūdens līmenis Jelgavas pilsētā un Kalnciemā turpina celties. Pēc jaunākās informācijas, ūdens līmenis Kalnciemā jau sasniedzis 2,20 metru atzīmi.
Pēc Buividaiša stāstītā, ja ūdens līmenis Kalnciemā sasniegs 2,60 metru atzīmi, tie jau būs ļoti nopietni plūdi, bet kritiskā atzīme šajā vietā ir 3,10 metri, kad lielākā daļa pagasta aplūstu.
Tāpat smaga situācija esot Līvbērzē un Staļģenē, kā arī faktiski pilnībā applūduši Kārniņi Jaunsvirlaukas pagastā. Pie Staļģenes gan tiekot novērota arī situācijas stabilizēšanās un ūdens līmenis vairs nepaaugstinās.
Plūdi nerimstoties arī Glūdas pagastā, kur Tērvetes upe vēl arvien esot spēcīgi pārplūdusi. Šodien no noslīkšanas Glūdas pagastā paglābti 17 bišu stropi.
"Diemžēl Lielupē ap Jelgavu nekāda lielā ledus virzība netiek novērota. Pie Staļģenes tas tikai mazliet pavirzījies uz priekšu, un arī citur vērojama tikai ledus grupēšanās un tas izkustas tikai vietām," sacīja Buividaitis.
Kā sarunā «Latvijas Radio 1» atklāja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests Ainārs Pencis , ledus spridzināšana Lielupē nav risinājums.
«Lai arī Jelgavas pašvaldība piedāvā spridzināt ledu pie Jūrmalas, tas nav iespējams. No jūras puses kuģis nevar ieiet Lielupē, jo upe ir pārāk sekla, savukārt Buļļupes ledu kuģis nevarēs pārlauzt,» tā A.Pencis, piebilstot, ka gadījumā, ja pašvaldība pieņem lēmumu spridzināt ledu, iesaistīsies arī Nacionālie Bruņotie spēki.
«Esam nosūtījuši uz Jelgavu papildu glābēju brigādes, kuras vajadzības gadījumā palīdzēs evakuēt cilvēkus,» tā A.Pencis.
Savukārt portālam jelgavnieki.lv Rīgas uzņēmuma «PSI Grupas» valdes priekšsēdētājs Andris Maurāns, kura vadībā izstrādāti Jelgavas, Jelgavas novada un Ozolnieku novada riska vadības informatīvo sistēmu, ar kuras palīdzību notiek mērķtiecīga gatavošanās gaidāmajai dabas stihijai,norāda «Ledus spridzināšanai Lielupē rezultāts būtu, ja ledum pēc tam būtu, kur aizplūst, bet ir skaidrs, ka līdz jūrai ledus netiktu.»
«Ja spridzinātu Staļģenē, tad aiz tās upe ir brīva, bet aiz Jelgavas atkal ir ledus. Plūdi ap Jelgavu ir posmos un katrā konkrētā vieta situācijā ir jāvērtē atsevišķi, jāparedz ledus tālākā kustība, jāaprēķina sprādziena jauda. Katrā gadījumā, ja tehniski tas ir iespējams, Lielupe pēc iespējas ātrāk jāatbrīvo no ledus. Rūpīgi jāseko situācijai, jo iespējams, ka daba visu sakārto pati,» atklāj A.Maurāns, uzsverot, ka ledu spridzināt nedrīkst emociju iespaidā, vispirms ir nepieciešami speciālas komisijas izstrādāti aprēķini.
Ja uzspridzinātu ledu Staļģenē, tad tur mazinātos plūdi un situācija uzlabotos, bet nav zināms, kas pēc tam notiks Jelgavā. «Iespējams spridzināšana radītu jaunus sastrēgumus, jo skaidrs, ka līdz jūrai ledus netiks. Nav zināms, kādi aizsprostojumi izveidotos un kur aizplūstu ūdens,» konkrētu situācijas risinājumu eksperts nepiedāvā.