Atzīst par tiesisku KNAB pieprasījumu LABA iesniegt rēķinus par piketa izdevumiem

© F64, attēlam ir ilustratīva nozīme

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments atstājis negrozītu spriedumu, ar kuru par tiesisku atzīts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pieprasījums arodbiedrībai LABA par piketa rīkošanas finansējumu.

AT ieskatā Administratīvā apgabaltiesa pamatoti KNAB informācijas pieprasījumu atzinusi par tiesisku.

AT atzina par nepamatotu pieteicējas argumentu, ka ar informācijas pieprasījumu arodbiedrība tiktu pakļauta KNAB. Lai arī informācijas pieprasījums uzliek tiesisku pienākumu sniegt informāciju, tomēr arodbiedrības darbības autonomiju no valsts tas nekādā veidā neietekmē. Arodbiedrības neatkarība nenozīmē, ka valstij tiek liegtas tiesības pārbaudīt arodbiedrības vai citu personu darbības atbilstību likumiem.

AT spriedums nav pārsūdzams.

KNAB, reaģējot uz iesniegumu saistībā ar Rīgas pilsētas nodokļu maksātāju naudas izmantošanu politisku aktivitāšu finansēšanai, pamatojoties uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumu, lūdza arodbiedrību sniegt informāciju, vai konkrēts pikets domes priekšsēdētāja atbalstam tika finansēts no tās finanšu līdzekļiem, kā arī nodot birojam visu saistībā ar piketa rīkošanu izrakstīto rēķinu un samaksu apliecinošo dokumentu kopijas.

Arodbiedrība, uzskatot, ka pieprasījums iejaucas arodbiedrību neatkarībā - tostarp attiecībā uz finanšu līdzekļu plūsmu -, iesniedza pieteikumu par administratīvā akta atcelšanu.

Administratīvā apgabaltiesa, izskatot lietu apelācijas kārtībā, pieteikumu noraidīja. Tiesa secināja, ka likums "Par arodbiedrībām" jātulko kopsakarā ar citām šī likuma normām, un no tām neizriet, ka arodbiedrības varētu nepakļauties valsts varas un pārvaldes institūciju lēmumu izpildei. Savukārt KNAB pieprasījums veikts sakarā ar biroja pārbaudi par valsts amatpersonu darbību un atbilstoši iestādes kompetencei.

Pieteicēja iesniedza kasācijas sūdzību, iebilstot, ka tiesa nepareizi interpretējusi likuma pantu, kas ir speciālā tiesību norma iepretim citu iestāžu tiesību un kompetenču uzskaitījumam citos normatīvajos aktos, nepareizi interpretējusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumu, jo nav ņēmusi vērā iestādes kompetences robežas, kā arī nav precīzi novērtējusi pierādījumus lietā.

Latvijā

Dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” (RB) būves parlamentārās izmeklēšanas komisijas sarunas ar projektu pamatot nolīgtās firmas “Boston Consulting Group” (BCG) pārstāvjiem skaidri parādīja šī projekta bezjēdzību, ko komisijas dalībnieki pieņēma zināšanai bez nekādām pazīmēm, ka viņi šo secinājumu darīs zināmu viņu partijām un sabiedrībai savā vārdā.

Svarīgākais