Radiologi: slimnīcas saņems mazāku finansējumu
Veselības ministrija piedāvā izmaiņas likumos, kas nopietni apdraud ne tikai radioloģijas turpmāko attīstību, bet arī padara neiespējamu radioloģisko pakalpojumu sniegšanu esošajā līmenī, uzskata Latvijas Radiologu asociācija.
Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests veikuši pārrēķinu valsts pakalpojuma apmaksas nosacījumos radioloģiskajiem izmeklējumiem. Veselības ministrija secinājusi, ka pašlaik iestādes, kas iegādājušās dārgākas un jaudīgākas iekārtas, ar kurām veic šos izmeklējumus, saņem augstāku samaksu par veikto izmeklējumu arī gadījumos, kad to varēja veikt ar tehnoloģiski vienkāršāku risinājumu. Par diagnostiskajiem izmeklējumiem - datortomogrāfiju, magnētisko rezonansi un ultrasonogrāfiju - pakalpojumu sniedzējiem tiek samaksāts gan par manipulāciju, gan par iekārtas amortizāciju. Piemēram, par identisku datortomogrāfijas izmeklējumu ar viena slāņa iekārtu amortizācijas maksājums ir 19,85 eiro, savukārt par izmeklējumu ar 64 slāņu iekārtu ir 63,67 eiro. «Šo piemaksu piemērošana veicina ārstniecības iestādes iegādāties augstākas klases medicīnas iekārtas, kaut ikdienas darbu, ņemot vērā iestādes sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus, būtu iespējams nodrošināt ar vienkāršākām un vienlaikus lētākām ierīcēm,» ministrijas pozīciju skaidro speciālists Oskars Šneiders. Ierobežota valsts finansējuma apstākļos šāda kārtība samazina pakalpojuma pieejamību, kā rezultātā pagarinās gaidīšanas rinda pēc valsts apmaksātajiem diagnostiskajiem izmeklējumiem. Veselības ministre Anda Čakša savukārt uzsver katras iestādes atbildību, rīkojoties ar valsts līdzekļiem: «Iestādes vadītāja uzdevums ir nodrošināt, lai pacients saņem tos izmeklējumus, kas viņam pamatoti ir nepieciešami ar tādu tehnoloģisko risinājumu, kas ir atbilstošs diagnozei. Veselības ministrija darba grupas ietvaros izstrādājusi radioloģijas izmeklējumu apmaksas tarifu projektu, paredzot, ka, sākot no 2017. gada 1. janvāra, amortizācijas piemaksas daļa par tehnoloģiju līmeni datortomogrāfijas, ultrasonogrāfijas un magnētiskās rezonanses izmeklējumiem tiek noteikta vienlīdzīga un nebūs atkarīga no iekārtas iegādes cenas. Veselības ministrijas aprēķini liecina, ka tas dos ietaupījumu nākamā gada budžetā ap vienu miljonu eiro, ko paredzēts novirzīt papildu radioloģisko izmeklējumu apmaksai, mazinot rindas uz izmeklējumiem.
Radiologi savukārt pilnīgi citādi raugās uz šīm izmaiņām - slimnīcas saņems mazāku valsts finansējumu par rentgenogrāfijas, ultrasonogrāfijas, datortomogrāfijas un magnētiskās rezonanses izmeklējumiem. Latvijas Radiologu asociācijas vadītāja Maija Radziņa norāda, ka turpmāk iekārtu amortizācijas vienāda apmaksa un apmaksas samazinājums nenodrošinās novecojušo iekārtu nomaiņu pret drošākām, ar kurām var patoloģiju ātrāk un precīzāk diagnosticēt. Tā tiks panākts pilnīgi cits rezultāts - samazinātais finansējums spiedīs ārstniecības iestādes lietot iekārtas ilgāk, nekā tas ir lietderīgi, vai iegādāties lētas, zemas kvalitātes diagnostiskās iekārtas. «Vai šāds virziens var uzlabot pakalpojumu kvalitāti? Vai novecojušo iekārtu dīkstāves remontu dēļ uzlabos pakalpojumu pieejamību un samazinās rindas uz izmeklējumiem?» jautā M. Radziņa.
Saskaņā ar Latvijas lielāko ārstniecības iestāžu aprēķiniem jauno tarifu ieviešana tām kopā katru gadu samazinās ieņēmumus par vairākiem miljoniem eiro. Asociācija uzskata, ka, vēloties ietaupīt, tiks panākts pretējs efekts. Kopumā asociācija atbalsta tarifu pārskatīšanu, bet ņemot vērā visas pakalpojuma sastāvdaļas.
***
VIEDOKLIS
Maija RADZIŅA, Latvijas Radiologu asociācijas prezidente:
- Ja ārstniecības iestāde saņems mazāku finansējumu par to pašu vai lielāku sniegto izmeklējumu skaitu, tad nenovēršami samazināsies ārstu radiologu, ultrasonogrāfijas speciālistu un radiologa asistentu atalgojums, kas, visticamāk, veicinās jauno un kvalificēto speciālistu aizplūšanu uz ārzemēm. Vairāki ārsti jau šobrīd apvieno darbu valsts un privātajās ārstniecības iestādēs, kā arī darbu Latvijā un ārzemēs, kur ārstu atalgojums ir ievērojami lielāks.