KNAB nopietnu pārmaiņu gaidās
Kopš novembra sākuma, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka meklējumi beidzās bez rezultāta, skaidrība, kā un vai tiks izraudzīts nākamais biroja vadītājs, lielāka nav kļuvusi. Premjerministrs Māris Kučinskis, kurš mudināts šajā procesā uzņemties lielāku atbildību, no tās izvairās, cerot uz tiesībsargājošo iestāžu vadītāju padomu.
Aizvadītajā nedēļā jaunā KNAB vadītāja meklējumi vispār apstājās, jo pēc Valsts kancelejas direktora Mārtiņa Krieviņa rekomendāciju atslepenošanas premjerministrs pauda vēlmi pirms jautājuma virzīšanas koalīcijas sadarbības padomē uzklausīt ģenerālprokuroru. Bet ģenerālprokurors bija izbraucis no valsts. Tāpēc šī tikšanās notiks tikai šīs nedēļas laikā, bet koalīcijas partneri ar iespējamiem risinājumiem tiks iepazīstināti vien nākamnedēļ.
Ne tikai valdības vadībā esošā Zaļo un zemnieku savienība nesteidzas ar KNAB jaunā priekšnieka meklējumiem. Iniciatīvu nevēlas izrādīt arī Vienotība un Nacionālā apvienība, kas oficiāli pauž pilnīgu uzticēšanos premjerministram. Taču neoficiālas sarunas ar politiķiem vedina domāt, ka patiesais kūtruma iemesls publiskajā telpā meklējams faktā, ka neviena no partijām nevēlas uzņemties iniciatīvu jaunā priekšnieka meklējumos, lai nedotu kaut mazāko iemeslu pārmetumiem, ka tā ir pārāk ieinteresēta vien sev izdevīga biroja vadītāja virzīšanā.
Šķiet, šo apstākli M. Krieviņš nebija ņēmis vērā, kad aicināja Saeimu uzņemties atbildību par KNAB priekšnieka meklēšanas nosacījumu izstrādāšanu un biroja pakļautības noteikšanu. «Ar KNAB uzraudzību būtu jānodarbojas Saeimas deputātiem. Kā zināms, Saeimā ir īpaša komisija, kas atbild par šiem jautājumiem,» saka Valsts kancelejas vadītājs.
Taču pilnīgs bezvējš pretkorupcijas cīņu ūdeņos nevalda. Vienotība neoficiālās sarunās esot aktualizējusi veco ideju sadalīt biroja funkcijas starp jau esošajiem dienestiem. Pagaidām koalīcijas partneri šo ideju ar sajūsmu neuzņem, taču, ņemot vērā, ka pēdējos gados KNAB līdzšinējā priekšnieka Jaroslava Streļčenoka vadībā ir ne tikai daļēji zaudējis veiktspēju, bet arī cietis katastrofālu uzticības kredīta zudumu, šī ideja varētu rast atbalstu.
Lai arī kā, pārmaiņas KNAB būs noteikti. Tās mudina apsvērt arī Valsts kanceleja, kurai apnicis strādāt ar biroju, kas īsti neiederas viņu kompetencēs. Kanceleja, piemēram, uzskata, ka pašreiz ir piemērots brīdis, lai noslēgtu diskusiju par KNAB institucionālo padotību ar reformu.
Kanceleja premjeram atgādina, ka 2014. gadā Iekšlietu ministrijā tika izveidota darba grupa, kuras uzdevums bija nonākt pie risinājuma biroja pārraudzības modelim. Šīs darba grupas izdarītie secinājumi un priekšlikumi līdz šim tā arī nav analizēti, taču sakrīt ar korupcijas novēršanas un apkarošanas funkciju organizācijas formām vairākās Eiropas valstīs.
Piemēram, kancelejā izveidotā darba grupa norādījusi, ka patlaban pastāvošā KNAB pārraudzības forma un iestādes izņēmuma statuss salīdzinājumā ar citām valsts pārvaldes iestādēm ir neefektīvi, jo Ministru prezidenta un Ministru kabineta tiešā pārraudzība, kas jāsavieno ar politiskās neitralitātes principu, nenodrošina efektīvu un sistēmisku biroja darbību.
Tādēļ rosināts noteikt, ka KNAB darbību pārrauga Iekšlietu ministrija, minot vairākus apsvērumus par labu šim modelim. Piemēram, neesot būtiskas starpības starp padotību pārraudzības formā, kuru īsteno ministrs vai premjerministrs, jo visas valsts pārvaldes iestādes ir padotas Ministru kabinetam.