Apkopojot pērn iegūto izlūkošanas un pretizlūkošanas informāciju, Satversmes aizsardzības biroja (SAB) speciālisti secinājuši, ka ārpus NATO un Eiropas Savienības (ES) esošo valstu specdienestu interese par Latviju nav mazinājusies.
Kā aģentūru LETA informēja SAB preses sekretāre Baiba Rāta-Saliņa, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pērn nav konstatētas būtiskas izmaiņas šo dienestu darba metodēs.
2009.gadā SAB turpināja un attīstīja ārpus NATO un ES esošu valstu izlūkdienestu darbības izpēti, kontroli un preventīvos pasākumus. Veicot pretizlūkošanas pasākumus, tika konstatēts, ka ārvalstu specdienestiem ir interese par politiskajām aktualitātēm Latvijā, partiju aizkulisēm, politisko spēku savstarpējām attiecībām, jaunu politisku spēku veidošanās iespējām, kā arī partiju finansējuma jautājumiem.
Tāpat specdienesti pērn centušies iegūt nepublisku informāciju par Latvijas kandidātu virzīšanu Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās, vēlēšanu iznākumu un tā ietekmi uz iekšpolitisko situāciju. Specdienestus interesējis arī Latvijas valdības veidošanas process, premjera amata kandidāti, valdības stabilitāte un prezidenta ietekme uz valdību.
Tāpat ārvalstu izlūki interesējušies par esošajām un bijušajām Latvijas augstākajām amatpersonām, to dienaskārtību un nostāju dažādos jautājumos. Specdienestu interese bijusi arī par ekonomisko situācija Latvijā, uzņēmējdarbības nosacījumiem un aktivitātēm, investīciju vidi, valsts budžetu un tā pieņemšanas procesu. Izlūku interesi piesaistījusi ekonomiskās situācijas pasliktināšanās Latvijā un sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem, tostarp vienošanās par aizdevumu apmēru un procentu likmēm.
Ārvalstu specdienesti vēlējušies uzzināt arī informāciju par Latvijas elektroenerģijas tirgus aspektiem, kā arī starptautiskajiem un reģionālajiem enerģētikas projektiem, piemēram, Latvijas-Zviedrijas augstsprieguma kabeli. Izlūkus interesējušas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, inovācijas, Latvijas zinātniskais potenciāls, inženierzinātņu un īpaši militārās zinātnes un industrijas attīstības perspektīva.
Specdienesti centušies ievākt ziņas arī par Latvijas masu medijiem, to īpašnieku maiņu un redakcionālo politiku, kā arī par Latvijas militārajām aktivitātēm un militāri tehnisko nodrošinājumu, Latvijas darbību NATO un sadarbību ar ASV.
Kā norādīja Rāta-Saliņa, ārvalstu specdienestu virsnieki informāciju par interesējošiem jautājumiem vāc gan no publiski pieejamiem avotiem, gan no kontaktpersonām, ievērojot stingru konspirāciju. Tādēļ SAB regulāri - iknedēļas informatīvajos pārskatos, kā arī, tiekoties ar atbildīgajām amatpersonām, - sniedz rekomendācijas, lai novērstu valstij svarīgas informācijas nonākšanu nedraudzīgu valstu specdienestu rokās.
SAB uzsver, ka ārpus NATO un ES esošo valstu specdienestu darbu Latvijā jau vairākus gadus apgrūtina kadru trūkums. Arī pērn pretizlūkošanas darba rezultātā tika pārtraukta viena ārvalstu izlūka darbība Latvijā. Izlūkdienesta virsnieks bija spiests atgriezties mītnes zemē, jo pēc SAB iniciatīvas viņam netika pagarināta vīza.
2009.gadā SAB pretizlūkošana apstiprināja jau iepriekš izvirzīto pieņēmumu, ka atsevišķu ārpus NATO un ES esošo valstu izlūkdienestu virsnieki, kas nosūtīti darbam Latvijā, sadarbojas savā starpā. Pārskata periodā šādas ārvalstu izlūkdienestu virsnieku tikšanās konstatētas regulāri.
Svarīgākā pretizlūkošanas lieta 2009.gada laikā bija faktu un apstākļu pārbaude par spiegošanā pieķertā Igaunijas augsta ranga ierēdņa Hermana Simma sadarbību ar Krievijas izlūkdienestu. Kopīgi ar partnerdienestiem veiktajā pārbaudē tika noskaidrots, ka Simma darbību vadīja Krievijas izlūkdienesta virsnieks, kurš uzdevās par Spānijas uzņēmēju. Krievijas nelegālis galvenokārt vāca informāciju ekonomikas un enerģētikas jomā. Interesi par šiem jautājumiem viņš pamatoja ar savu profesionālo darbību.
Noskaidrots, ka Krievijas izlūkdienesta virsnieks - nelegālis - laikā no 2000.gada līdz 2008.gada vidum periodiski uzturējies arī Latvijas teritorijā. Saskaņā ar SAB rīcībā esošajiem faktiem Latvijā nelegālim nav izdevies iegūt klasificētu informāciju. Tomēr šis gadījums licis pārskatīt nelegālās izlūkošanas apdraudējuma vērtējumu. Darbs nelegālās izlūkošanas laicīgai konstatēšanai un novēršanai iekļauts SAB pretizlūkošanas prioritātēs.
Kā pastāstīja Rāta-Saliņa, izlūkdienesti izlūkošanu ārvalstīs veic divos veidos - legālās rezidentūras laikā, izmantojot diplomātisko piesegu un neslēpjot piederību konkrētai valstij, kā arī izmantojot nelegāļus un nelegālo rezidentūru. "Veicot nelegālo izlūkošanu, ārvalstīs tiek iesūtīti izlūkdienesta virsnieki, kuri slēpj savu patieso identitāti, darbojas kā citas valsts piederīgie, un viņiem nepastāv nekāda redzama saikne ar mītnes zemi," pastāstīja Rāta-Saliņa.
Nelegāļu sagatavošana ir īpaši laikietilpīgs un arī dārgs pasākums, kas prasa attiecīgo dokumentu nodrošināšanu, ticamas leģendas izstrādi, īpaši organizētu vadīšanu. Nelegāļi parasti uzdodas par uzņēmējiem, starptautisku uzņēmumu darbiniekiem, biznesa konsultantiem, žurnālistiem vai nevalstisko organizāciju pārstāvjiem.
Līdz šim tika uzskatīts, ka lielo nepieciešamo resursu ieguldījumu dēļ nelegālā izlūkošana tiek pielietota tikai īpašās situācijās. Piemēram, nelegālā rezidentūra tiek veidota valstīs ar nestabilu sociālpolitisko situāciju vai valstīs, ar ko ir nestabilas diplomātiskās attiecības, ja ir ierobežotas iespējas iegūt informāciju diplomātiskā vai legālās izlūkošanas ceļā. Tomēr Simma lietā iegūtie fakti ir likuši pārskatīt nelegālās izlūkošanas risku vērtējumu, atzīst SAB.
2009.gads SAB kopumā ir bijis strukturālu pārmaiņu gads. "Kā vairumam valsts iestāžu, arī SAB budžets tika samazināts, tomēr, rūpīgi izvērtējot un pilnveidojot biroja struktūru un pienākumu sadali, SAB ir radis iespēju pildīt savas funkcijas arī ierobežota finansējuma apstākļos," pastāstīja Rāta-Saliņa.