Draugi: Vents Kodols nebija pelnījis mirt

"Vents nebija pelnījis, ka viņu nogrūž no piektā stāva. Vienkāršs, sirsnīgs, atklāts cilvēks," Latvijas kuģniecības (LK) padomes īpaši pilnvaroto auditoru Ventu Kodolu raksturo viņa ilggadējs draugs žurnālists Imants Liepiņš.

Policijas sākotnēji izvirzīto versiju, ka Vents Kodols ir izdarījis pašnāvību, I. Liepiņš uzskata par nejēdzīgu un pat neētisku. "Viņam bija laimīga ģimenes dzīve, divi bērni, no kuriem jaunākais dzimis pirms pusotra gada. Viņš bija sportisks, trenējās basketbolā, varēja lepoties ar spīdošu karjeru un ļoti atbildīgu, labi apmaksātu darbu. Ventam nebija kaitīgu ieradumu – viņš nedzēra, nepīpēja, nespēlēja azartspēles. Arī parādu viņam nebija – ja nu vienīgi hipotekārais kredīts. Kur šeit saskatāms kaut mazākais pašnāvības iemesls?" retoriski vaicā žurnālists.

Godavīrs, patīkams cilvēks

Līdzīgi V. Kodolu vērtē viņa nu jau bijušie darba kolēģi.

LK preses sekretāre Marita Ozoliņa-Tumanovska stāstīja: "Viņš bija ļoti koleģiāls, izteikti sabiedrisks, laipns, atvērts, smaidīgs, draudzīgs. Man vienmēr bija tāda sajūta, ka viņš, vaicājot: "Kā klājas?", patiešām par to arī interesējas, nevis tikai vienkārši formāli pajautāja. Mums bija grūti nojaust, vai viņu patiešām kaut kas nomāca. Manuprāt, viņš bija mūsu laiku ideālists. Viņš ticēja tam, ko dara. Viņš ļoti daudz ko darīja idejas vārdā, nevis kā citi – dara tikai tādēļ, ka jādara."

Sabiedrisko attiecību speciālistes Gundegas Vārpas atmiņā V. Kodols palicis kā "jauks, labsirdīgs, vienmēr nosvērts, pieklājīgs un pretimnākošs. Viņš bija ļoti patīkams cilvēks, punktuāls, precīzs. Viņš vienmēr atminējās to, ko bija solījis, un izpildīja to, ko bija solījis. Viņš bija ļoti miermīlīgs un tīkams komunikācijā". LK padomes loceklis Ansis Sormulis atzina, ka juties sašauts, uzzinot par V. Kodola likteni: "Viņš bija kārtīgs, godprātīgs vīrs. Es viņu pazinu astoņus gadus. Viņš vienmēr strādāja no sirds."

Bijušie kolēģi zināja stāstīt, ka V. Kodola ģimenei bija gaidāms kārtējais pieaugums. Citi avoti zināja stāstīt, ka V. Kodols gāja bojā no rīta ap pulksten 9, kad sieva bija devusies uz veikalu iepirkties, bet viņš pats palika mājās ar pusotru gadu veco bērnu. Kāda krimināltiesību eksperte vērsa uz šo faktu īpašu uzmanību – netaisītu taču kāds pašnāvību, atstājot bez pieskatīšanas mazgadīgu bērnu.

Kompetents auditors

Vents Kodols bija sasniedzis brieduma vecumu – 37 gadus. Savulaik ieguvis automātiskās ražošanas aparatūras (robotu) inženiera specialitāti RTU, 90. gados viņš sāka strādāt par auditoru Valsts kontrolē, jo, kā pats savulaik skaidrojis, "nevienu robotu praksē tā arī neuztaisīju, rūpniecība tolaik bija sabrukuma stāvoklī". Pēc tam pārcēlās uz Ventspili un sāka strādāt pilsētas domē, vēlāk pārejot darbā uz dažādiem ostas uzņēmumiem.

Lai arī pats bija sirsnīgs cilvēks, savas kompetences dēļ Vents Kodols bija iemantojis ārkārtīgi spēcīgus ienaidniekus. Piemēram, 2006. gadā V. Kodolu nelikumīgi atbrīvoja no O. Stepanova kontrolētās akciju sabiedrības Kālija parks iekšējā auditora amata. Nelikumīgo atlaišanu V. Kodols apstrīdēja tiesā un vinnēja prāvu kompensāciju – 8000 latu.

Tomēr visnopietnākā viņa lieta kopš 2007. gada bija miljonu izkrāpšana no LK. "Vents bija ļoti, ļoti kompetents auditors. Viņš bija arhitekts kuģniecības interešu aizstāvībai gan Ekonomikas policijā, gan civillietā arbitrāžā Londonā," stāstīja I. Liepiņš.

Apdraudētības sajūta – regulārs fons

Savukārt uzzinājis, ka V. Kodols vairākiem cilvēkiem paudis satraukumu par iespējamu ietekmēšanu no miljonāra Oļega Stepanova puses, I. Liepiņš ar nožēlu atzina: "Tas bija Venta darbības parastais fons. Viņš regulāri stāstīja par dažādiem draudu mājieniem, kas bija nākuši no vairākām personām, saistītām ar to pašu Stepanova grupējumu. Mēs pie šiem draudu mājieniem bijām tā pieraduši, ka vairs tos pat neņēmām īsti par pilnu.