Lietuva cer nākamgad Inčukalnā glabāt vairāk gāzes

© Dmitrijs Suļžics/ f64 photo agency

Kad Latvija 2017.gadā būs īstenojusi Eiropas Savienības (ES) Enerģētikas direktīvas Trešās paketes prasības, nodalot Inčukalna pazemes gāzes krātuvi no AS "Latvijas Gāze", Lietuva Inčukalnā varētu glabāt vairāk gāzes, ceturtdien Lietuvas jaunā sasaukuma Seimā sacījis aizejošās valdības enerģētikas ministrs Roks Masjulis, kas pildīs šos pienākumus līdz jaunas valdības apstiprināšanai.

Viņš atgādinājis deputātiem, ka pašlaik Lietuvai traucē apstāklis, ka Inčukalna krātuvi kontrolē Krievijas gāzes koncerns "Gazprom".

"Ja mums izdosies panākt tādas vienošanās, domāju, ka nākamgad mēs Inčukalnā noglabāsim vairāk gāzes un jau nākamā gada nogalē, kad elektroenerģijas patēriņš sasniegs maksimumu, mēs būsim ieguvuši noteiktu elastīgumu, jo "Gazprom" diemžēl vēl aizvien nav drošs partneris," sacījis Masjulis. "Līdz šim, kamēr "Gazprom" bija īpašuma tiesības uz šo krātuvi - līdz nākamā gada aprīlim -, viņi liek visus iespējamos šķēršļus, lai mūs tur neielaistu."

Pēc ministra teiktā, Lietuva intensīvi risina ar Latvijas valdību sarunas par iespējām turēt gāzi Inčukalnā, un Latvija ir ieinteresēta izmantot krātuvi, jo "Gazprom" savas gāzes apjomus tajā samazina. "Tādēļ uz latviešiem viņi raugās kā uz dabiskiem un perspektīviem partneriem," viņš piebildis.

"Ceru, ka, tuvojoties aprīlim, Latvijas interese augs un augs, jo viņiem ir vajadzīgi ieņēmumi, bet mums - drošība. Arī šobrīd izveidojusies tāda situācija, ka mēs varētu ražot vairāk elektroenerģijas, jo cenas tirgū ir diezgan labvēlīgas, bet ar "Gazprom" neizdodas elastīgi vienoties par operatīvu gāzes piegādi, un kontraktos par [Klaipēdas sašķidrinātās gāzes] termināļa gāzi paredzēts tikai tik daudz, cik vajadzīgs ražošanai, bet ne maksimumu segšanai. Ja gribam ražot mazliet vairāk, lūdzam palīdzību no latviešiem, bet viņi saka to pašu - varbūt pēc 30 dienām iedosim," klāstījis ministrs.

Kā ziņots, septembra sākumā "Latvijas Gāzes" akcionāri ārkārtas sapulcē atbalstīja uzņēmuma reorganizāciju, izveidojot jaunu kompāniju "Conexus Baltic Grid" un nododot tai pārvades un uzglabāšanas sistēmas aktīvus.

Pašlaik Latvijas dabasgāzes tirgū darbojas viens uzņēmums - "Latvijas Gāze", kas nodrošina dabasgāzes iepirkšanu, uzglabāšanu, pārvadi, sadali un tirdzniecību. "Latvijas Gāzes" lielākie īpašnieki ir Krievijas "Gazprom", Eiropas investīciju banku veidotais "Marguerite Fund", Vācijas "Uniper Ruhrgas International GmbH" un "Itera Latvija".

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.