Latvijas sievietes ar dzīvi tiek galā sekmīgāk nekā vīrieši
Centrālā statistikas pārvalde laidusi klajā datu krājumu Sievietes un vīrieši Latvijā, kurā sniedz aktuālo informāciju par sieviešu un vīriešu demogrāfiskajiem rādītājiem, ekonomisko aktivitāti, darba samaksu, izglītību, varu un lēmumu pieņemšanu, kā arī citiem rādītājiem. Neatkarīgās ģenerālais secinājums – Latvijas sievietes ar dzīvi tiek galā sekmīgāk nekā vīrieši. Tikai atalgojums par to viņām mērāms mūža ilgumā, nevis naudā.
Saskaņā ar oficiālajiem datiem 2016. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 969 000 iedzīvotāju. No šiem nepilnajiem diviem miljoniem 54% ir sievietes.
Dzīve
Zēnu piedzimst vairāk, reproduktīvajā vecumā dzimumu pārstāvniecība izlīdzinās, bet vecumā virs 65 gadiem sieviešu ir divas reizes vairāk. Arī paredzamais mūža ilgums sievietēm ir ilgāks - 79,3 gadi, kamēr vīriešiem 69,7 gadi. Dažādās vecuma grupās šis skaitlis atšķiras. Piemēram, šobrīd 40 gadu vecu sieviešu paredzamais mūža ilgums ir vēl 40,5 gadi, bet tikpat veciem vīriešiem atlikuši 32 gadi. Likumsakarīgi - arī sieviešu atraitņu ir teju sešas reizes vairāk nekā vīriešu atraitņu. Kopumā 2016. gada sākumā 41% pilngadīgo sieviešu un 49% vīriešu bija precēti. Laulībā ir lielākas izredzes jauna Latvijas pilsoņa dzimšanai, savukārt neprecētie biežāk iesaistīti migrācijas procesos.
Raugoties pēc reģioniem - visos sieviešu ir vairāk, taču Rīgas reģionā pārsvars ir lielākais - 11,4%, tāpēc vīrus lūkoties jādodas uz Zemgali, kur sieviešu ir vien 5,8% vairāk nekā vīriešu.
Izglītības dati liecina, ka sievietes ir gudrākas par vīriešiem. Augstskolu absolventu vidū, tātad vecumā, kad abu dzimumu pārstāvniecībā valda līdzsvars, sieviešu ir vairāk, un tas attiecas uz visu veidu zinātniskajiem grādiem. Piemēram, 2015. gada izlaidumā 67,5% jauno maģistru bija sievietes.
Tas gan nemaina visai Eiropai raksturīgo situāciju - sievietēm ekonomiskā aktivitāte ir zemāka nekā vīriešiem. Viņas biežāk strādā mazāk apmaksātās nozarēs un retāk ieņem amatus, kuros tiek pieņemti lēmumi. Tomēr vīriešu bezdarba līmenis Latvijā vienalga ir augstāks nekā sieviešu vidū.
Darbs
Īpaši nozīmīgs rādītājs ekonomikas jomā ir darba samaksa. Sievietēm 2015. gadā vidējā mēneša bruto darba alga bija par 16,2% zemāka nekā vīriešiem. Tomēr CSP eksperti to netraktē tikai kā dzimumu diskrimināciju. Vairāk sieviešu strādā mazāk atalgotās nozarēs. Raugoties pēc tām, pārliecinošās līderpozīcijās sievietes pārstāvētas veselībā un sociālajā aprūpē - 84,7%. Savukārt tīri vīriešu lieta ir būvniecība, kur tikai 10% strādājošo ir sievietes. Toties tur viņas nedaudz vairāk saņem nekā kungi. Taču pilnīgi netaisnīgi sievietes tiek algotas tādā nozarē kā finanšu un apdrošināšanas darbības. Tur sieviešu ir 74,3%, bet viņu vidējā alga ir 1456 eiro, kamēr vīrietim 2340 eiro. Tātad algu atšķirība ir 37,8%!
Arī pensijas vīriešiem caurmērā ir par 11,1% lielākas. Taču to saņēmēju skaitā ir divtik vairāk sieviešu. Attiecīgi 307,8 tūkstoši un 158,9 tūkstoši.
Uz vecumdienām abiem dzimumiem parādās no jauna vai saasinās vecās kaites. Abiem raksturīga augsta saslimstība ar ļaundabīgiem audzējiem. Vīriešiem raksturīga tuberkuloze. Sievietes biežāk slimo ar psihiskajām slimībām un uzvedības traucējumiem. Tomēr visizplatītākais nāves cēlonis abiem ir asinsrites sistēmas slimības. Tieši vīriešu dzimumam raksturīga ir nāve dažādu ārēju apstākļu iespaidā. Mirstība dažādos nestandarta gadījumos uz 100 000 vīriešu ir gandrīz četras reizes augstāka nekā sievietēm. Ārējos nāves cēloņos lielāko īpatsvaru pagājušajā gadā veidoja pašnāvības - 22%, kritieni - 14% un transporta nelaimes gadījumi - 14%. Muļķīgu nāvi provocē alkohols un dažādas atkarības vielas. To lietošanā vīrieši sievietes apsteidz četras reizes.
Līdztiesība
Visai pamācoša sadaļa statistikas pārvaldes apskatā veltīta likumpārkāpumiem un vardarbībai. 2015. gada beigās saskaņā ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centra datiem bija 10 060 noziedzīgus nodarījumus izdarījušu personu, tajā skaitā 1452 sievietes un 8601 vīrietis. Tāda pati proporcija attiecināma uz cietumos sēdētājiem. Vīrieši arī ievērojami biežāk gūst traumas ar vardarbību saistītos gadījumos. 2014. gadā šādi cietuši 747 vīrieši un 170 sieviešu. Taču gandrīz puse sieviešu cietušas savā ģimenē, tātad no vīru rokas, kamēr vīri no sievām cietuši vien 4,6% gadījumu.
Eiropas Savienībā, lai salīdzinātu situāciju dažādās valstīs dzimumu līdztiesības jomā, ir izveidots speciāls indekss. Tas vienā rādītājā apvieno sešas jomas, kurās pastāv atšķirības starp sievietēm un vīriešiem: darbs, nauda, zināšanas, laiks, vara un veselība. Latvija šajā indeksā ar 46,9 punktiem ierindojas 15. vietā. Tuvu Eiropas vidējam rādītājam, kas gan arī nav neko augsts - no 100 iespējamajiem punktiem 52,9. Sieviešu un vīriešu aprūpēšanā Eiropai vēl ir, kur augt.
Statistikas pārvalde komentē, ka visās dzimumu līdztiesības indeksa aplūkotajās jomās Latvijas rādītāji laika gaitā ir uzlabojušies. Divās jomās Latvijas indekss 2012. gadā bija virs ES vidējā: nodarbinātībā tas bija 63,3 punkti, ES vidējais - 61,9 un varas jomā - 42,5 punkti, ES vidējais - 39,7 punkti. ES vislielākā plaisa starp vīriešiem un sievietēm ir laika rādītājā, kur analizē bērnu aprūpei, mājsaimniecības pienākumu veikšanai, atpūtai u.tml. izmantoto laiku. 2012. gadā ES vidēji šis indekss bija 37,6, Latvijā - 35,2. Būtiskas dzimumu atšķirības ES ir arī varas jomā, kur vidējais rādītājs ir 39,7, Latvijā - 42,5. Veselības jomā Latvijai starp visām ES dalībvalstīm ir viszemākais rādītājs - 75,6, kas būtiski atpaliek no ES vidējā - 90 punktiem.