Nākamgad nodokļos maksāsim par 430 miljoniem eiro vairāk
2017. gada valsts budžets ir treknākais Latvijas valsts pastāvēšanas laikā – plānotie ieņēmumi un izdevumi pārsniedz 8 miljardus eiro. Lai izdevumus sabalansētu ar ieņēmumiem, nākamgad valsts nodokļos iecerējusi iekasēt par 430 miljoniem jeb aptuveni 7% procentiem vairāk nekā šogad.
Vakar Saeimas deputātus uz sēdi sagaidīja vairāk nekā 250 cilvēki - lielākoties mazie uzņēmēji, kas piedalījās piketā, lai atturētu deputātus no lēmuma nākotnē likvidēt mikrouzņēmumu nodokli. Neskatoties uz protestiem, Saeimas deputātu vairākums tomēr nobalsoja, ka vēl tikai septiņus mēnešus, tas ir, līdz 2017. gada 30. jūnijam, būs iespēja pieteikties mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusam. Savukārt pats šī nodokļa režīms darbosies līdz 2018. gada beigām. Par mikrouzņēmuma nodokļa likvidāciju nobalsoja 55 deputāti no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), Vienotības un Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL!TB/LNNK), lai gan šo partiju piekšvēlēšanu programmās ir atrodami solījumi «iestāties pret mikrouzņēmuma nodokļa palielināšanu» (ZZS) un «mikrouzņēmumu nodokļu maksātājiem un fiziskām personām - saimnieciskās darbības veicējiem ieviesīsim pēc izvēles vienkāršāku grāmatvedības uzskaites modeli» (VL!TB/LNNK). Finanšu ministrijas dati liecina, ka patlaban Latvijā ir reģistrēti vairāk nekā 50 000 mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, un to apgrozījums šogad bijis 327,3 miljoni eiro. Šāgada trīs ceturkšņos šajā nodoklī ir iekasēti 46,8 miljoni eiro, kas ir par 3,6 miljoniem eiro jeb 8,4% vairāk nekā 2015. gada pirmajos trīs ceturkšņos. Visbiežāk šo nodokļa veidu izmanto juridiskie un grāmatvedības pakalpojumu sniedzēji, specializētos būvdarbos nodarbinātie, kā arī ar datorprogrammēšanu un konsultēšanu pelnošie. Vienlaikus FM norāda, ka ir bijuši gadījumi, kad viens darbinieks vienlaikus ir bijis nodarbināts 28 uzņēmumos, kas nodokļus maksā mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja režīmā.
Tāpat deputāti neatbalstīja arī Latvijas reģionu apvienības priekšlikumu mainīt pērn likumā Par sociālo apdrošināšanu ietverto normu, saskaņā ar kuru darba devējiem par nodarbinātajiem, sākot ar 2017. gadu, būs jāsamaksā minimālais sociālais nodoklis arī gadījumos, ja darbinieki strādā nepilnu laiku. Taču Saeimas deputātu vairākums nobalsoja par izmaiņām vairākos citos nodokļos un nodevās, piemēram, palielināja transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli un atcēla vieglo auto un motociklu reģistrācijas nodokli. Kopumā valsts budžeta ieņēmumi nākamgad plānoti 8,1 miljarda eiro apmērā, tai skaitā nodokļu ieņēmumi vien - 6,3 miljardi eiro, kas ir par 431 miljonu eiro vairāk nekā šogad. Nenodokļu ieņēmumi varētu būt 513,9 miljoni eiro, ārvalstu finanšu palīdzība - 1113,8 miljoni eiro un pārējie ieņēmumi - 94,2 miljoni eiro.
Arī izdevumu sadaļā valsts budžets 2017. gadam ir dāsnāks nekā iepriekšējo gadu valsts budžeti. Salīdzinot ar šo gadu, valsts budžeta izdevumi paredzēti par 681 miljonu eiro lielāki.
Valsts aizsardzības finansējums, salīdzinot ar šo gadu, nākamgad varētu palielināties par 98 miljoniem eiro. Savukārt izglītības nozares nākamā gada finansējums būšot par 11 miljoniem eiro lielāks nekā 2016. gada budžetā paredzētais. Finansējums sociālajai aizsardzībai, tajā skaitā pensijām un sociālajiem pabalstiem, nākamgad būs par 197 miljoniem eiro lielāks nekā šogad. Bet finansējums sabiedriskajai kārtībai un drošībai - par 80 miljoniem eiro lielāks.
Arī paši deputāti nākamgad saņems lielāku algu nekā šogad. Ierindas deputātu atalgojums pieaugs par 170 eiro mēnesī, sasniedzot 2618 eiro, neskaitot piemaksas par amatu pildīšanu vai transporta un mājokļa īres kompensācijas deputātiem, kuru dzīvesvieta nav Rīga. Lai gan izskanēja ideja iesaldēt deputātu algas uz visu sasaukuma laiku, tas ir, neindeksēt tās atkarībā no vidējās algas valstī, tautas kalpu vidū šis priekšlikums atbalsi nerada.