FKTK piemēro "Swedbank" 1,4 miljonu eiro soda naudu

© F64

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) piemērojusi "Swedbank" ar 1,4 miljonu eiro soda naudu par pārkāpumiem klientu darījumu kontrolē, aģentūru LETA informēja FKTK pārstāve Laima Auza.

Viņa norādīja, ka FKTK un banka ir noslēgušas izlīgumu, vienojoties par veicamajiem uzlabojumiem bankas iekšējās kontroles sistēmas darbības efektivitātes nodrošināšanai, novēršot FKTK pārbaudē atklātos trūkumus. Līgumā paredzēts piemērot "Swedbank" soda naudu 1 361 954 eiro apmērā, kas ir mazāk nekā likumā noteiktais maksimālais sods, ņemot vērā, ka banka brīvprātīgi jau ir sākusi novērst pārbaudē konstatētos trūkumus un veikt nepieciešamos uzlabojumus. Soda nauda tiks ieskaitīta valsts budžetā, piebilda Auza.

FKTK pārbaudē "Swedbank" konstatēja Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu pārkāpumus, tostarp banka nebija pievērsusi pietiekamu uzmanību klientu veiktajiem sarežģītiem, savstarpēji saistītiem darījumiem, kuriem šķietami nav ekonomiska vai nepārprotami tiesiska mērķa. Tāpat banka nebija savlaicīgi ieguvusi dokumentus un informāciju par klientu saimniecisko/personisko darbību, tostarp to veiktajiem darījumiem tādā apmērā, lai pārliecinātos, ka tie nav uzskatāmi par aizdomīgiem, tādējādi nenodrošinot pietiekami efektīvu iekšējās kontroles sistēmas darbību, kā to prasa NILLTFN likums.

FKTK pārstāve norādīja, ka Kredītiestāžu likuma normas, kas bija spēkā pārkāpumu brīdī, nosaka, ka FKTK ir tiesīga piemērot soda naudu līdz 10% no bankas iepriekšējā finanšu gada neto ienākumu summas, kas veidotu lielāku summu, nekā šajā gadījumā bankai noteiktais soda naudas apmērs. FKTK, nosakot piemērojamās soda naudas apmēru, ņēma vērā, ka banka ir brīvprātīgi sākusi veikt uzlabojumus, lai novērstu likuma pārkāpumus nākotnē un pilnveidotu iekšējās kontroles sistēmu NILLTFN jomā, tostarp stiprinot bankas atbilstības kontroles funkciju, kas ietver darbinieku kapacitātes palielināšanu un informācijas tehnoloģiju risinājumu uzlabojumus. FKTK ņēma vērā arī faktu, ka bankā līdz šim nebija konstatēti pārkāpumi NILLTFN jomā.

Noslēgtā vienošanās ietver arī to, ka "Swedbank" ir pieņēmusi lēmumu pilnībā pārtraukt finanšu pakalpojumu sniegšanu tiem klientiem - nerezidentiem, kas rada bankai paaugstinātu risku NILLTFN jomā. Tā ir ierobežota juridisku personu grupa, kas pamatā reģistrēta zemu nodokļu režīma valstīs, skaidro pati "Swedbank".

Administratīvajā līgumā FKTK un "Swedbank" ir vienojušās par turpmākajiem pasākumiem, ko banka apņemas noteiktajos termiņos pilnībā izpildīt, lai pilnveidotu NILLTFN iekšējās kontroles sistēmu un stiprinātu tās darbības efektivitāti. FKTK uzraudzīs, vai banka pilda līgumā ietvertās apņemšanās tajā noteiktajos termiņos un apjomā.

""Swedbank" ļoti nopietni uztver FKTK pārbaudes slēdzienu, un ir apņemšanās pilna aktīvi strādāt, lai panāktu turpmākos uzlabojumus mūsu iekšējās kontroles sistēmās un novērstu jebkādas nepilnības, kā arī cieši sadarboties ar uzraugošajām iestādēm," paziņojumā medijiem uzsver "Swedbank" valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Reinis Rubenis.

Banka informē, ka tā patlaban ievieš virkni pasākumu, kuru mērķis ir uzlabot tās iekšējās kontroles sistēmas, iekļaujot specifiskas jomas, kuras ir identificējusi FKTK un kuras ir daļa no administratīvās vienošanās.

"Swedbank" atzīmē, ka pēdējā laikā Latvija spērusi nozīmīgus soļus cīņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, FKTK paaugstinot uzraudzības standartus.

FKTK šogad veica "Swedbank" iekšējās kontroles sistēmas efektivitātes pārbaudi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai. Secinājumi atklāja nepilnības iekšējās kontroles sistēmā, procesos un dokumentācijā.

"Swedbank" ir pēc aktīviem un klientu skaita lielākā banka Latvijā.

Latvijā

Pagājušajā gadā biežākie invaliditātes cēloņi pilngadīgiem iedzīvotājiem, kuri pirmoreiz atzīti par personām ar invaliditāti, bija ļaundabīgi audzēji, asinsrites sistēmas slimības, kā arī skeleta, muskuļu un saistaudu slimības, šodien diskusijā "Svarīgākais par invaliditāti Latvijā" informēja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) vadītāja Daina Grabe.

Svarīgākais