Topošais NBS komandieris bruņoto spēku attīstības plānus mainīt negatavojas

Aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa (ZZS) Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera amatam ieteiktā NBS Apvienotā štāba priekšnieka Leonīda Kalniņa galvenais redzējums ir augsti attīstīti bruņotie spēki ar spēcīgām kaujasspējām, un viņš iepriekš apstiprinātos armijas attīstības plānus mainīt negatavojas.

Kalniņš žurnālistiem norādīja, ka viņam ir savs redzējums par NBS attīstību. "Redzējums ir tikai viens - augsti attīstīti bruņotie spēki ar spēcīgām stiprām kaujasspējām, lai spētu izpildīt galveno uzdevumu - aizsargāt Latvijas valsti," uzsvēra Kalniņš.

Pārējie ir pakārtotie uzdevumi, kas ir nepieciešami, lai tālāk virzītu ieplānotos darbus, kas noteikti gan NBS attīstības plānā gan iepriekšējos projektos. Šie uzdevumi ir saistīti ar kaujas gatavības nodrošināšanu, turklāt pats galvenais balsts aizsardzības struktūrā ir karavīrs un galvenais uzdevums ir rekrutēt, ekipēt un pareizi apmācīt un sagatavot karavīrus, lai tie būtu spējīgi izpildīt savus uzdevumus, norādīja Kalniņš.

Viņš uzsvēra, ka mūsdienu drošības situācija prasa attīstīt ātrās reaģēšanas spējas vienības un tas ir saistīts ar jaunu spēju un vienību izveidošanu un dislokācijas noteikšanu esošajām vienībām.

Kalniņš arī atgādināja, ka Latvijā ieradīsies Kanādas vadītais starptautiskais NATO bataljons, tāpēc ir nepieciešams pilnveidot tā dēvētās uzņemošās valsts funkcijas. Tās ir saistītas ar šīs vienības integrāciju Latvijas bruņoto spēku sastāvā un apmācību sistēmas sinhronizāciju. Tāpat liels uzdevums ir pienācīgas infrastruktūras izveidošana, lai nodrošinātu ārvalstu vienības un Latvijas vienību normālu funkcionēšanu.

Bruņoto spēku attīstības plānus Kalniņš mainīt negatavojas, jo pats šo plānu sagatavošanā piedalījies. "Es esmu tiešā tandēmā strādājis kopā ar līdzšinējo NBS komandieri, un mums ir sagatavoti plāni ilgstošai attīstībai. Tas būtu pārsteidzoši, ja es tagad teiktu, ka šos plānus, ko esmu pats izveidojis, tagad būtu jāmaina. Mēs aizsardzības sistēmā plānveidīgi attīstām spējas, un tiks turpināti šie plāni, kas manā skatījumā diezgan labi sagatavoti," norādīja Kalniņš.

Diemžēl šodien, lai arī finansējums ir palielināts, tas joprojām nav tik liels, lai NBS šos plānus varētu pilnā apjomā īstenot, piebilda augstā amata kandidāts. Lai īstenotu plānus, Kalniņš ļoti cer uz aizsardzības budžeta palielināšanu līdz 2% no iekšzemes kopprodukta.

LETA jau vēstīja, ka saskaņā ar valdības uzstādījumu 2015.gadā tika noteikts, ka aizsardzības nozares budžets 2016.gadā veidos 1,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), 2017.gadā - 1,7% no IKP un, sākot ar 2018.gadu, - 2% no IKP ik gadu. Aizsardzības nozares nākamā gada budžets ieplānots 1,7% no IKP jeb 449 miljonu eiro apmērā. Šī gada aizsardzības budžets ir 367,86 miljoni eiro.

LETA jau vēstīja, ka 25.oktobrī pašreizējais NBS komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube informēja Nacionālo drošības padomi par iesniegumu Vējonim, kurā lūdza viņu atvaļināt no amata pirms pilnvaru termiņa beigām.

Savukārt šodien, 22.novembrī, aizsardzības ministrs NBS komandiera amatam ieteicis virzīt NBS Apvienotā štāba priekšnieku Kalniņu.

Likums paredz, ka NBS komandieri apstiprina amatā uz četriem gadiem un atbrīvo no amata Saeima pēc Latvijas Bruņoto spēku augstākā vadītāja Valsts prezidenta priekšlikuma. Komandiera kandidātu Valsts prezidentam iesaka aizsardzības ministrs.