Bergmanis NBS komandiera amatam virza Leonīdu Kalniņu

© Lauris Aizupietis, F64 Photo Agency

Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera amatam ieteicis virzīt NBS Apvienotā štāba priekšnieku Leonīdu Kalniņu.

Jau pirms izvirzīšanas ministrs ar potenciālo kandidātu iepazīstināja Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, kurš ar Bergmani un, iespējams, Kalniņu plkst.11 bija ticies Rīgas pilī.

Skaidrojot kandidāta izvirzīšanas kritērijus, Bergmanis norādīja, ka ir pienācis laiks par komandieri kļūt augstākajam virsniekam, kurš dienestu sācis no zemākajām pakāpēm un izgājis cauri dažādām bruņoto spēku struktūrām. Viens no svarīgākajiem kritērijiem ir tas, ka kandidātam jābūt nostiprinātai autoritātei NBS personāla vidū, un, ņemot vērā, ka valsts aizsardzības galveno lomu ieņem sauszemes elements, ieskaitot Zemessardzi, kandidātam jābūt tieši no šī elementa, uzsvēra ministrs.

Tāpat, ņemot vērā, ka jaunajam komandierim būs nepieciešams sākt plānot un vadīt valsts aizsardzību, kandidātam jābūt pieredzei vadīt kādu no lielajiem regulārajiem spēku veidiem un jābūt pieredzei štāba vadīšanā. Protams, jābūt pieredzei dalībā starptautiskajās operācijās, piebilda Bergmanis.

Ministrs arī uzsvēra, ka šobrīd viens no NBS izaicinājumiem ir vienību un NBS infrastruktūras paplašināšana pa visu valsts teritoriju, līdz ar to kandidātam jābūt labam kontaktam ar pašvaldībām, darba devējiem un Jaunsardzi.

Tā kā Latvijā ieradīsies arī starptautiskais NATO bataljons, kandidātam jābūt pieredzei veidot sadarbību ar ārvalsts sadarbības partneriem operacionālajā un praktiskajā līmenī.

Vienlaikus kandidātam jābūt skaidram redzējumam par valsts aizsardzības organizēšanas operacionālajiem aspektiem, to, kādā veidā ar NBS rīcībā pieejamiem resursiem ir iespējams sasniegt maksimālu efektu pret pretinieku. Un jābūt skaidram redzējumam, kā valsts aizsardzībā iesaistīt maksimāli lielu skaitu Latvijas pilsoņu.

Likums paredz, ka NBS komandieri apstiprina amatā uz četriem gadiem un atbrīvo no amata Saeima pēc Latvijas Bruņoto spēku augstākā vadītāja Valsts prezidenta priekšlikuma. Komandiera kandidātu Valsts prezidentam iesaka aizsardzības ministrs.

Ministru kabinets Kalniņu Apvienotā štāba priekšnieka amatā apstiprināja šā gada 28.jūnijā. Apvienotā štāba priekšnieka amatā viņš stājās šā gada 26.augustā. Kalniņš bruņotajos spēkos dien kopš 1997.gada un dienestu viņš sācis Zemessardzes 51.bataljonā, 2003.gadā iecelts par Izlūku mācību centra komandieri. No 2003. līdz 2005.gadam Kalniņš dienējis Mācību vadības pavēlniecībā, no 2005. līdz 2009.gadam - Zemessardzes štāba Operatīvās plānošanas pārvaldes priekšnieka amatā, savukārt no 2009.gada līdz apstiprināšanai Zemessardzes komandiera amatā 2011.gadā dienējis Zemessardzes štāba un Operatīvās pārvaldes priekšnieka amatā.

NBS Apvienotā štāba priekšnieks absolvējis Augstākā komandējošā sastāva kursu Baltijas Aizsardzības koledžā Igaunijā, kā arī Vadības un ģenerālštāba virsnieka kursu ASV Armijas vadības un ģenerālštāba koledžā.

Kalniņš Irākā 2006.gadā ASV vadīto koalīcijas spēku operācijā bija Latvijas kontingenta komandiera vietnieks/multinacionālās divīzijas štāba plānošanas daļas priekšnieka vietnieks.

Valsts prezidents vēl pagājušā nedēļā Kalniņam svinīgā ceremonijā Rīgas pilī pasniedza ģenerālmajora pakāpes zīmotnes. Kā iepriekš aģentūrai LETA skaidroja Aizsardzības ministrijā, NATO valstīs ir ierasta prakse un neatņemama virsnieka karjeras sastāvdaļa, ka augstākajiem virsniekiem ar atbilstošu dienesta pieredzi, izglītību un amatu piešķir nākamo dienesta pakāpi.

Maksimālais vecums militārajā dienestā augstākajiem virsniekiem ir 60 gadu. Tajā pašā laikā saskaņā ar likumu personu NBS komandiera amatā apstiprina uz četriem gadiem - tātad, piemēram, 59 gadus vecs kandidāts, pārkāpjot 60 gadu slieksni, amatu automātiski nezaudētu. 1957.gada 13.februārī dzimušajam Kalniņam nākamgad apritēs 60 gadi.

Pašreizējais NBS komandieris Raimonds Graube nesen paziņoja, ka vēlas atvaļināties no amata pirms pilnvaru termiņa beigām. Graube, kurš ir pāris nedēļu jaunāks par Kalniņu, paziņojis, ka esot vecākais NATO valstu komandieris. Graubem nākamgad februārī apritēs 60 gadi.

NBS kopumā dien seši augstākie virsnieki, un AM iepriekš nenoliedza, ka atbilstoši citu NATO dalībvalstu praksei bruņoto spēku komandiera amatā tiek apstiprināti tieši šādi virsnieki.

Starp augstākajiem virsniekiem gan ir tikai daži, kuriem netuvojas pensijas vecums.

Starp sešiem augstākajiem NBS virsniekiem bez Kalniņa ir vēl ģenerālmajors, militārais pārstāvis NATO un Eiropas Savienībā (ES) Juris Zeibārts, kuram nākamgad apritēs 58 gadi. Baltijas Aizsardzības koledžas komandanta amatā šovasar stājās 46 gadus vecais ģenerālmajors Andis Dilāns. Šovasar Zemessardzes komandiera amatā stājās 47 gadus vecais brigādes ģenerālis Ainārs Ozoliņš.

NBS dien vēl divi augstākie virsnieki - 51 gadu vecais Jūras spēku flotiles komandieris flotiles admirālis Ingus Vizulis un šovasar brigādes ģenerāļa dienesta pakāpes zīmotnes saņēmušais Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks Ivo Mogiļnijs, kuram tuvākajos gados pensionēšanās vecums netuvojas.

Latvijā

Patlaban Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojam aktīvā lietvedībā ir 74 Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lietas, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputātus informēja Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Elīna Luīze Vītola.

Svarīgākais