Draud ar takšu nemieriem

Taksometru vadītāji un šajā nozarē strādājošie uzņēmēji mobilizējuši spēkus, lai panāktu, ka kopbraukšanu paredzošie grozījumi autopārvadājumu likumā netiktu ieviesti. Ja Saeima viņu prasībās neieklausīsies, taksisti sola protesta akcijas.

Oktobrī Saeima jau apstiprināja pirmajā lasījumā grozījumus, kas gandrīz jebkuram autovadītājam bez licences iegūšanas ļautu piepelnīties, pārvadājot pasažierus. Atliktu vien reģistrēties kādā no interneta platformām un par katru pasažieri samaksāt noteiktu procentu šīs platformas īpašniekam. Likumdevējs sola, ka arī problēmas ar nodokļiem nebūšot, jo visi darījumi esot viegli kontrolējami.

Tomēr nozares speciālisti, kas jau no ieceras pieteikšanas brīža iebilst jaunā pakalpojumu veida ieviešanai, joprojām šiem solījumiem nav noticējuši. Pirmdien Taksometru nozares darba devēju organizācija (TNDDO) un taksistu arodbiedrība vienojās par spēku apvienošanu, lai panāktu, ka likums saglabā status quo.

«Kopbraukšana ir transformēts un absurds vieglo taksometru pārvadājumu paveids, kurš arī nav licencēts,» norādot uz kontroles pār privātajiem kopbraucējiem trūkumu, saka TNDDO izpilddirektors Raimonds Avdejevs.

Viņš atgādina, ka taksometriem ir augstākas drošības prasības un automašīnas tehnisko apskati iziet divas reizes gadā, salīdzinot ar vienu reizi privātajiem auto. R. Avdejevs uzskata, ka, šādi atbalstot, pēc viņa domām, grūti kontrolējamo kopbraukšanu, tiek upurēta pasažieru drošība.

Kopbraukšana radītu arī negodīgu uzņēmējdarbības vidi, jo privātajiem autovadītājiem būtu krietni mazāki izdevumi savas darbības nodrošināšanai. Proti, viena taksometra uzturēšanai ik gadu tiekot tērēti apmēram 2,8 tūkstoši eiro - skaitītāju uzstādīšanai, tehnisko skašu iziešanai, licences kartītes iegādei un citiem obligātajiem izdevumiem. Privātajiem šādu izmaksu nebūšot.

Taksometru nozares darba devēji arī paredz, ka, tirgū ienākot kopbraukšanas pakalpojumam, cietīs valsts subsidētais sabiedriskais transports, jo tirgū parādīsies ne tikai kopbraukšanas taksometri, bet arī starppilsētu autobusi. Tie, piedāvājot mazāku cenu, nosmels lielāko daļu pasažieru, bet ar sabiedrisko transportu pārvietosies vairs tikai tie pasažieri, kuriem valsts garantē kādu atvieglojumu. Rezultātā cietīs gan transporta uzņēmumi, gan valsts, kura negūs ieņēmumus budžetā.

Arī taksistu arodbiedrības valdes loceklis Ģirts Mazurs pauda, ka kopbraukšanas jēdziena ieviešana atvieglos nodokļu nemaksāšanu pasažieru pārvadājumu nozarē. Viņa ieskatā pēc līdzīga principa varētu ieviest koptirdzniecības vai kopceltniecības pakalpojumu.

Taksometru vadītāji arī ir pārliecināti, ka, ieviešot kopbraukšanu, samazināsies klientu skaits un rezultātā jau tā niecīgās algas kļūšot vēl mazākas.

Šiem apgalvojumiem nepiekrīt viens no ieceres atbalstītājiem - Vienotības priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns. Viņš atgādina, ka pēc likumprojekta apstiprināšanas pirmajā lasījumā ir izveidota darba grupa, kura strādā pie nepilnību novēršanas likumprojektā.

«Mēs pat pagarināsim priekšlikumu iesniegšanas termiņu uz otro lasījumu, jo vēlamies izanalizēt ārvalstu pieredzi un panākt, lai visas nepilnības tiek novērstas,» sola politiķis, kurš uzskata, ka pretoties jaunu tehnoloģiju un pakalpojumu ieviešanai mūsdienās ir muļķīgi.

Piedāvāto regulējumu bez taksistiem un to pārstāvjiem kritizējusi arī Autotransporta direkcija, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija un Satiksmes ministrija.