Balsojums Saeimā par ģenerālprokurora amata kandidātu Jāni Maizīti varētu būt aprīlī, prognozēja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece (TP).
Muižniece skaidroja, ka pēc tam, kad Saeimā tiks saņemts oficiāls dokuments par Maizīša izvirzīšanu ģenerālprokurora amatam, Saeimas prezidijs to nodos Juridiskajai komisijai lēmumprojekta sagatavošanai. Komisijai 15 dienu laikā būs jāsagatavo savs lēmumprojekts, bet pēc tam tas tiks virzīts izskatīšanai Saeimas sēdē.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja Augstākās tiesas (AT) Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece, AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs šodien nosūtījis Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem (ZZS) oficiālu paziņojumu, ka apstiprināšanai Latvijas ģenerālprokurora amatā izvirza līdzšinējo ģenerālprokuroru Maizīti.
Muižniece sacīja, ka viņa personīgi atbalsta Maizīša kandidatūru, lai arī Tautas partijas (TP) Saeimas frakcija par to vēl nav lēmusi.
Arī "Pilsoniskā savienība" (PS) atbalstīs Maizīša kandidatūru un viņš šobrīd ir labākais amata pretendents, aģentūrai LETA sacīja PS Saeimas frakcijas deputāte Ilma Čepāne.
Savu viedokli par Maizīti neatklāja Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, kurš aģentūrai LETA uzsvēra, ka partija ļoti rūpīgi iepazīsies gan ar Maizīša paveikto, gan iecerēm un noteikti vēlēsies ar viņu tikties frakcijā.
Vienprātīgu atbalstu Maizīša atkārtotai ievēlēšanai pauž partija "Jaunais laiks" (JL).
JL priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa atzina, ka partija atbalsta Maizīti ģenerālprokurora amatā un frakcija vienoti balsos par.
Āboltiņa norādīja, ka JL atzinīgi vērtē pašreizējā ģenerālprokurora Maizīša izvirzīšanu trešajam pilnvaru termiņam, un uzsver, ka viņa apstiprināšana ģenerālprokurora amatā būs nozīmīgs solis tiesiskuma stiprināšanā valstī, kas veicinās sabiedrības uzticēšanos ģenerālprokuratūrai kopumā.
Pēc Āboltiņas teiktā, līdz šim Maizītis ģenerālprokurora amatā ir sevi pierādījis kā Latvijas tiesību aizsardzības sistēmas profesionālis ar labu reputāciju un stingru mugurkaulu. Viņš ir politiski neietekmējama persona, kuru nebaida ļoti nozīmīgu un apjomīgu apsūdzības procesu virzīšana, ko apliecina viņa laikā uzsāktie tiesu procesi. Maizīša autoritāte, nevainojamā reputācija un līdz šim Ģenerālprokuratūrā paveiktais ir veicinājis sabiedrības lielāku uzticēšanos šai iestādei un tiesu varai kopumā. Tieši šāds ģenerālprokurors mūsu valstij ir nepieciešams arī turpmāk.
JL pauž cerību, ka arī citām Saeimas partijām būs līdzīgs skatījums un tās ar savu balsojumu atbalstīs Maizīša apstiprināšanu amatā, kas ļaus arī turpmāk nodrošināt Ģenerālprokuratūras kā neatkarīgas, tiesiskas un sabiedrībā cienītas iestādes darbu.
Jau ziņots, ka Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs šodien ģenerālprokurora amatam izvirzīja pašreizējo šī amata ieņēmēju Jāni Maizīti.
Par savu izdarīto izvēli kandidāta izraudzīšanā šodien žurnālistiem pēc tikšanās ar Maizīti paziņoja Bičkovičs. Viņš šodien pie sevis uz sarunu bija aicinājis Maizīti, lai no viņa saņemtu nepastarpinātu piekrišanu kandidēt un noformētu attiecīgus juridiskus dokumentus. Tāpat uz sarunu Maizītis aicināts, lai nepastarpināti no Bičkoviča dzirdētu, ka tieši viņš tiek virzīts apstiprināšanai ģenerālprokurora amatā.
Jau šodien Bičkovičs uz Saeimu sūtīšot dokumentus par izvirzīto kandidātu, taču par to, kad parlaments varētu lemt par Maizīša apstiprināšanu amatā, jāvaicā Saeimas prezidijam.
Maizīša līdzšinējā darba pieredze, profesionālās spējas, izglītība, prasmes, kas gūtas divu pilnvaru termiņu laikā, vadot lielo prokuratūras kolektīvu, kā arī personiskās īpašības un pieņemtie lēmumi - tas ir kopums, kas lika Bičkovičam virzīt ģenerālprokurora amatam Maizīti.
Maizītis apliecināja, ka neatteiksies no savas iepriekš paustās pozīcijas, ka ir gatavs vēlreiz ieņemt šo atbildīgo amatu, ja reiz viņš ir izraudzīts kā kandidāts. Maizītis esot gatavs iet uz parlamentu un atbildēt uz jebkuriem deputātu uzdotiem jautājumiem. Desmit gadu laikā, vadot prokuratūru, ne viss bijis gludi, ir pieļautas arī kādas kļūdas, bet Maizītis ir gatavs par to runāt un domāt, kā tās novērst un vairs nepieļaut.
Bičkovičs, lūgts novērtēt Maizīša iespējas gūt Saeimas vairākuma atbalstu, atzina, ka "ar garantiju un 100% pārliecību ir grūti runāt", tomēr, viņaprāt, Maizītim ir perspektīva tikt apstiprinātam. Par to vedinot domāt arī publiski pieejamā informācija, tostarp politiķu izteikumi. "Gribētos domāt, ka šis rezultāts varētu būt pozitīvs," teica AT priekšsēdētājs. Viņš arī atzīmēja, ka līdz šim nav nācies dzirdēt kādus Maizītim veltītus ļoti negatīvus izteikumus.
Bičkovičs arī apliecināja, ka kandidātu vērtēšanas laikā neesot domāts tikai par Maizīti. Lai gan personu loks, kuras var pretendēt uz šo amatu, ir visai ierobežots, tomēr tie ir pāris simti cilvēku - aptuveni 45 AT tiesneši, aptuveni 80 apgabala tiesneši, kā arī vēl daži prokurori.
LETA jau ziņoja, ka gatavību pretendēt uz ģenerālprokurora amatu tika izteicis arī bijušais prokurors un tieslietu ministra Gaida Bērziņa (TB/LNNK) padomnieks Guntis Akmeņkalns. Lai gan Bičkovičs tieši nenosauca šī kandidāta vārdu, tomēr netieši norādīja, ka arī šī kandidāta iesniegtie dokumenti tika izvērtēti. Bičkovičs uzsvēra, ka ģenerālprokurora amatam netiek rīkots atklāts konkurss un viņš esot labi informēts un labi pazīst prokuratūras darbu.
Maizītis pēc sarunas ar AT priekšsēdētāju atzina, ka šoreiz ģenerālprokurora amata kandidāta izraudzīšanās procesā viņš bija kļuvis par tādu kā publiskās diskusijas objektu. Šī reize no iepriekšējās, kad toreizējais AT priekšsēdētājs Andris Guļāns piedāvājis kandidēt, ļoti atšķīrusies, tādēļ bijis jāsper visai neordinārs solis. Maizītis uzsver, ka galvenais pašreizējā situācijā ir "garantēt stabilu prokuratūras darbu pie pašreizējā finansējuma".
Par Maizīša iecelšanu ģenerālprokurora amatā uz trešo termiņu būs jābalso Saeimai.
Janvāra sākumā Maizītis, kura pilnvaras ģenerālprokurora amatā beigsies 11.maijā, paziņoja, ka ir gatavs kandidēt ģenerālprokurora amatam arī trešo reizi.
"Izvērtējot savu līdzšinējo pieredzi un likumos nenoregulēto situāciju ap ģenerālprokurora amata kandidāta izraudzīšanās kārtību kopumā, varu teikt - ja AT priekšsēdētājs mani uzrunās, esmu gatavs atkārtoti pretendēt ģenerālprokurora amatam," tolaik sacīja Maizītis.
Maizītis trešo reizi uz šo amatu būtu gatavs kandidēt tāpēc, lai neapstātos vairāki prokuratūras sāktie procesi. "Joprojām prokuratūra nodarbojas ar pietiekami daudzām smagām lietām, kuras nevar ne izmeklēt, ne atrisināt vienā dienā, vienā gadā. Tie ir ilgstoši procesi, un es uzskatu, ka es esmu šos procesus tomēr kā vadītājs virzījis un atbalstījis, un man ir svarīgi, lai nekas neapstātos," sacīja Maizītis.
Kā ziņots, Maizītis ģenerālprokurora amatā tika pārvēlēts 2005.gada 3.martā. Toreiz Saeima viņu apstiprināja ģenerālprokurora amatā ar pārliecinošu balsu vairākumu - par Maizīša atkārtotu ievēlēšanu balsoja 74, pret bija 17 deputāti, atturējās divi.
Pirmo reizi Maizīti Ģenerālprokuratūras vadītāja amatā Saeima uz pieciem gadiem apstiprināja 2000.gada maijā.
Līdz tam kopš 1994.gada Maizītis bija strādājis Cēsu rajona prokuratūrā par virsprokuroru, bet vēl pirms tam - no 1991. līdz 1994.gadam - viņš šajā pašā prokuratūrā strādāja par izmeklētāju.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, 1961.gada 18.jūlijā dzimušais Maizītis 1984.gadā ir beidzis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, bet viņa vaļasprieki ir peldēšana, slēpošana un alus kausu kolekcionēšana.
Saskaņā ar likumu ģenerālprokurors tiek ievēlēts uz pieciem gadiem bez ierobežojuma atkārtotai kandidēšanai. Par ģenerālprokuroru var kļūt persona no tiesnešu un prokuroru vidus pēc atsevišķiem gadu kritērijiem.
Gatavību pretendēt uz ģenerālprokurora amatu tika izteicis arī bijušais prokurors un kādreizējā tieslietu ministra Gaida Bērziņa (TB/LNNK) padomnieks Guntis Akmeņkalns.