Rosina KNAB vadītāja amata pretendentu vārdus neatklāt līdz pat konkursa beigām

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amata konkursā vajadzētu atteikties no pretendentu vārdu publiskošanas līdz pat konkursa noslēgumam, šāds ierosinājums ir minēts Valsts kancelejas direktora Mārtiņa Krieviņa sagatavotajā ziņojumā Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS).

Valsts kancelejas direktors paskaidro, ka šāds risinājums būtu vēlams, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, kas ļaujot secināt, ka kandidātu vārdu publiskošana neuzlabo konkursa procesa kvalitāti. Efekts esot pretējs - gan potenciālie kandidāti, gan arī nozares profesionāļi atzīst, ka informācijas nonākšana publiskajā telpā pirms komisijas galīgā lēmuma rada riskus pretendentu darba un dienesta attiecību turpināšanai, ja viņi netiek atzīti par konkursa uzvarētājiem.

Līdz ar to tiek rosināts grozīt Ministru kabineta noteikumus un atteikties no prasības publiskot kandidātu vārdus, ko konkursa komisija nolēmusi virzīt otrajai kārtai. Krieviņš rosina publiskot tikai tā kandidāta vai kandidātu vārdus, kurus komisija virzītu Ministru prezidentam.

Tāpat tiek ierosināts kandidātu vadības kompetenču izvērtēšanai piesaistīt profesionālu personāla atlases kompāniju, jo neatkarīga kompetenču izvērtēšana būtu būtisks palīgs konkursa komisijai, uzskata Valsts kancelejas direktors.

Savukārt, lai motivētu konkursā pieteikties tiesnešus un prokurorus, būtu nepieciešams atlases kritērijos precizēt prasību pēc trīs gadu pieredzes vadošā amatā, papildinot šo prasību ar alternatīvām - noteiktu gadu skaitu prokurora vai tiesneša amatā. Tiek ieteikts arī apsvērt iespēju saglabāt atalgojumu un pielīdzināt izdienu, ja uz šo amatu kandidē tiesnesis vai prokurors. Patlaban šīs amatpersonas ir labāk atalgotas, līdz ar to neradot viņiem motivāciju pretendēt uz amatu, kur tiek maksāts zemāks atalgojums un ir atšķirīgas sociālās garantijas, norādīts ziņojumā.

Tāpat ziņojumā tiek rosināts uzrunāt un motivēt profesionālajai izaugsmei iespējamos pretendentus, proti, premjers varētu uzrunāt tiesību aizsardzības iestāžu vadītājus, lai viņi motivētu savās iestādēs strādājošos pieteikties konkursā. Līdzīga prakse bijusi konkursā uz Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja amatu, kas bijis būtisks ieguvums. Tiesa gan, atšķirībā no Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja amata konkursa KNAB priekšnieka amata pretendentu uzrunāšanu nevar uzticēt privātai personāla atlases kompānijai, jo tas ir saistīts ar potenciālo kandidātu pašreizējo darba vietu specifiku, norāda Krieviņš.

Ziņojumā tiek piedāvāti vairāki risinājumi atlases procesa uzlabošanai. Kā otra alternatīva pašreizējā modeļa uzlabošanai tiek piedāvāts paredzēt tiesības ģenerālprokuroram atbildēt par pretendentu izvirzīšanu, bet trešais risinājums būtu Saeimas modelis, kas gan nozīmētu būtiskas izmaiņas KNAB likumā. Proti, atbildīgā Saeimas komisija uzrunātu iestāžu vadītājus motivēt savus padotos pieteikties konkursā, pēc tam komisija veiktu pārrunas ar sarakstā iekļautajiem speciālistiem, nepieciešamības gadījumā piesaistot profesionālus kompetenču vērtētājus. Tomēr šajā gadījumā esot jāsaprot, vai ir pieļaujams, ka politiķi vērtē tiesību aizsardzības un valsts drošības iestāžu speciālistus. Turklāt esot jāsaprot arī, ka šos cilvēkus nevar vērtēt tāpat kā civildienesta ierēdņus, teikts ziņojumā.

Trešais modelis paredz, ka pēc tam, kad ar pretendentiem ir notikušas pārrunas, Saeimas komisija vienojas par viena pretendenta virzīšanu apstiprināšanai Saeimā.

Kā ceturtais variants tiek piedāvāts kandidātu atlasi uzticēt Nacionālajai drošības padomei un tiesību aizsardzības institūciju vadītājiem.

Kā LETA jau ziņoja, kad bez rezultātiem beidzās izsludinātais konkurss uz KNAB priekšnieka amatu, Kučinskis parakstīja rezolūciju Valsts kancelejas direktoram, lūdzot divu nedēļu laikā sniegt priekšlikumus par risinājumu KNAB vadības darba organizācijai un priekšlikumus biroja pārraudzībā.

Konkursā bija pieteikušies desmit pretendenti, taču neviens no tiem neatbilda noteiktajiem kritērijiem, lai tiktu virzīts konkursa otrajai kārtai.