Valsts bez atlīdzības varētu atsavināt kultūras pieminekļus, kurus to īpašnieki ļaunprātīgi noveduši līdz sliktam stāvoklim. Par to otrdien, 23.martā, pārrunājot kultūras pieminekļu aizsardzības aktualitātes, konceptuāli vienojās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti.
Šobrīd valsts kultūras pieminekļus var atsavināt tikai par atlīdzību. Tas daļai negodprātīgo īpašnieku pat ir izdevīgi, jo, pasliktinot pieminekļa stāvokli, valsts to pārņem samaksājot.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija rosina arī noteikt, ka par labi uzturētu kultūras pieminekli, kurā ieguldīti privātie līdzekļi, īpašnieks varētu saņemt nodokļu atlaides. Komisijas deputāti vienojās par šo ieceri prasīt Tieslietu ministrijas, Finanšu ministrijas un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas atzinumus un pēc tam lemt par priekšlikumu tālāko virzību.
Kultūras ministrs Ints Dālderis atzinīgi novērtēja ieceri pastiprināt kultūras pieminekļu aizsardzību. „Nevienos citos laikos kultūras pieminekļi nav bijuši tik sliktā stāvoklī,” teica I.Dālderis.
Deputāti noskaidroja, ka par kultūras pieminekļu bezatlīdzības atsavināšanu lemtu tiesa un būtu jāpierāda īpašnieka ļaunprātīgu rīcību. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis pauda pārliecību, ka būtu nepieciešami tikai daži precedenti, ka no īpašnieka bez jebkādas atlīdzības tiek atsavināts kultūras piemineklis, lai uzlabotos situācija pieminekļu apsaimniekošanā.
J.Dambis minēja piemēru par Kuldīgas dzirnavu atsavināšanu. Faktiski valstij nebūtu līdzekļu, lai, samaksājot atlīdzību, pārņemtu dzirnavas, taču tiesvedības uzsākšana pamudināja īpašnieku ieguldīt līdzekļus pieminekļa saglabāšanā.