Vairums Latvijas iedzīvotāju cīņu ar korupciju vērtē kā sliktu

© Andrius Ufartas/ f64 photo agency

Vairums Latvijas iedzīvotāju valdības cīņu ar korupciju vērtē kā sliktu, secināts starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International" jaunākajā Globālajā korupcijas barometrā.

Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka korupcija ir viena no lielākajām problēmām valstī, un valdības cīņu ar korupcijukopumā vērtē negatīvi. Valdības cīņu ar korupciju kā sliktu vērtē 71% Latvijas iedzīvotāju.

Kritiskāku novērtējumu savu valdību centieniem Eiropas Savienībā (ES) devuši tikai Spānijas - 80% un Slovēnijas - 77% iedzīvotāju.

15% Latvijas mājsaimniecību atklāja, ka pēdējā gada laikā maksājušas kukuli, lai saņemtu pamatpakalpojumus. Tas ir vairāk nekā Igaunijā, kurš šis rādītājs ir 5%, bet mazāk nekā Lietuvā, kur tas ir 24%, un vēl trijās ES valstīs - Rumānijā - 29%, Ungārijā - 22% un Bulgārijā - 17%.

Kā ziņots, katrs trešais Eiropas un Centrālāzijas iedzīvotājs uzskata, ka korupcija ir viena no lielākajām problēmām viņu valstī, secināts starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International" jaunākajā ziņojumā.

Gandrīz trešdaļa reģiona iedzīvotāju domā, ka valdība un likumdevēji ir lielā mērā korumpēti, un vairums iedzīvotāju uzskata, ka viņu valdība nedara pietiekami daudz, lai korupciju apturētu.

Latvijā

Kādēļ akciju sabiedrība “Rīgas siltums” vēlējās būtiski lielākus tarifus siltumenerģijai, pēc tam pārdomāja un pēkšņi vēlējās mazākus, uz kā rēķina tika prasīti zemāki tarifi, vai alkas pēc lielākiem tarifiem mazinātos, ja sabiedrībā neraisītos sašutums, interesi par notiekošo neizrādītu ekonomikas ministrs un akcionārs Rīgas dome; vai mazajiem siltuma ražotājiem ir pamats sūdzēties par grūto dzīvi; kādēļ nedrīkst pieļaut TEC radītā siltuma izkūpināšanu gaisā, kādēļ par nozari atbildīgajām ministrijām un arī Tieslietu ministrijai būtu sabiedrībai jāizskaidro, kā valsts raugās uz iniciatīvu tiesas ceļā no valsts atprasīt miljardus par OIK; kādēļ nepieciešams izmaiņas likumdošanā par ūdens apriti; ko darīt ar izmaksām par abonētās preses izplatīšanu; vai varam prognozēt tarifus pakalpojumiem tuvākajā nākotnē – “nra.lv” saruna ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētāju Aldu Ozolu.

Svarīgākais