Lēmumu pieņemšanā Latvijā dominē vīrieši, tiesu varā - sievietes

© Andrius Ufartas, F64 Photo Agency

Sieviešu pārstāvniecība lēmumu pieņemšanas procesos Latvijā ir zema. 12. Saeimā šobrīd no 100 deputātiem tikai viena sestdaļa jeb 16 ir sievietes. Vislielākais sieviešu skaits bija 11. Saeimā - 21 sieviete no 100 deputātiem.

Pēdējās, 2013. gadā notikušajās pašvaldību vēlēšanās bija ievēlēti 69 % vīriešu un 31 % sieviešu, neraugoties uz to, ka 41 % kandidātu bija sievietes un 59 % - vīrieši. Ministru kabineta sastāvā ir Ministru prezidents un 13 ministri, starp kuriem tikai trīs ir sievietes.

Prokuratūrās Latvijā biežāk ir nodarbinātas prokurores sievietes. 2015. gadā no 78 ģenerālprokuratūras prokuroriem 42 bija sievietes un 36 - vīrieši. Arī tiesu apgabalu prokuratūrās situācija bija līdzīga: prokuroru kopskaitu veidoja 45 sievietes un 33 vīrieši. Savukārt rajonu prokuratūrās no 255 prokuroriem 66,7 % bija sievietes, bet specializētajās prokuratūrās nodarbinātas 25 prokurores un 21 prokurors.

2015. gadā pirmās instances tiesās 80,4 % no visiem tiesnešiem bija sievietes, nedaudz zemāks sieviešu īpatsvars bija gan apgabaltiesās (74,8 %), gan augstākajā tiesā (68,9 %).

2015. gadā no visiem notāriem 88 % bija sievietes, un šis īpatsvars laika gaitā ir samērā nemainīgs. Puse no advokātiem Latvijā pērn bija sievietes (49,9 %), un laika gaitā šis īpatsvars saglabājas nemainīgs. Ievērojams vīriešu skaita pārsvars ir policijā: 2014. gadā no visiem policistiem 62,6 % bija vīrieši.

Centrālās statistikas pārvaldes sagatavotais datu krājums “Sievietes un vīrieši Latvijā” sniedz aktuālo informāciju par sieviešu un vīriešu demogrāfiskajiem rādītājiem, ekonomisko aktivitāti, darba samaksu, izglītību, varu un lēmumu pieņemšanu u.c. rādītājiem. Krājumā izmantoti gan CSP veikto apsekojumu, gan citu valsts pārvaldes iestāžu sniegtie dati. Publikācija pieejama tiešsaistē ej.uz/siev_vir_CSP

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.