Piecpadsmit arhitektu grupas iesaistījušās metu konkursā par Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas un dzelzceļa tilta paplašināšanu, lai šajā teritorijā varētu iebūvēt Rail Baltica trasi.
Pārbūvēšanai pakļauta 14 hektāru teritorija platumā starp 13. janvāra ielu un Gogoļa ielu un garumā no Dzirnavu ielas Daugavas labajā krastā līdz Jelgavas ielai Pārdaugavā. Satiksmes organizācijas un pievilcīga kopskata uzturēšanas dēļ pārbūve būs jāsalāgo ar to, kas Rīgas centrā jau atrodas apmēram 60 hektāru platībā. Šobrīd nav saucami vārdos tie drosminieki, kuri uzņēmušies vismaz ieteikt, kā tas būtu darāms. Vispirms žūrija līdz novembra beigām izvērtēs konkursa darbus un tikai tad uzzinās, kam pienāksies daļa no 150 tūkstošiem eiro, kas veido konkursa balvu fondu.
Par arhitektu fantāzijas lidojumu griestiem varētu nosaukt būvdarbu tāmē ierakstītos 160 miljonus eiro, taču šo griestu sasniegšanai būs jāpārvar šobrīd pat nepārskatāma šķēršļu josla. 14 hektāros zemes pilsētas centrā esot pamanījušies iespraukties vairāki simti fizisku un juridisku personu ar savām tiesībām uz zemi, īres tiesībām, komunikācijām un sazin vēl kādām interesēm. Būvdarbu nauda ir vilinošs kumoss, lai par to kārtējo reizi sāktu plēsties valstī un Rīgā valdošās partijas; visdažādākos pavērsienus Rail Baltica projekta virzībā vēl var izraisīt ķildas starp Baltijas valstīm un citiem interesentiem ietekmēt notikumus Baltijā; ir iespējami notikumi, kas mazina Eiropas Komisijas interesi un spējas apsaimniekot Eiropas Savienības austrumu nomali...
Ja Rail Baltica projekta realizācija kopumā un tieši tāpat Rīgas centrā vispār notiks, tad tai jānotiek ātri, jo katra kavēšanās dod papildu laiku daudzo riska faktoru izpausmēm. Ja kavēšanās nesāksies, tad nākamā gada sākumā jāizsludina konkurss par teritorijas pārbūves projektēšanu atbilstoši tiem priekšlikumiem, kuri tiks atzīti par labākajiem no metu konkursa darbiem. Būvdarbiem ir 2019. gadā jāsākas un 2022. gadā jābūt pabeigtiem posmā no Centrālās dzelzceļa stacijas līdz Rīgas lidostai.