Latvijā esošā dzelzceļa 155. gadadienai veltīto pasākumu nobeigumā vakar tika atvērta jaunizdota grāmata Ilustrētā Latvijas dzelzceļa vēsture.
Grāmatas oficiālā klajā laišana dažas dienas pirms Latvijas Republikas pasludināšanas 98. gadadienas atgādina, ka šāda valsts nebūtu varējusi rasties bez 1861. gada 12. septembrī atklātā dzelzceļa starp toreizējās Krievijas impērijas Vidzemes guberņas oficiāli galveno pilsētu Rīgu un Vitebskas guberņas lielāko, bet ne galveno pilsētu Dinaburgu. Tas nekas, ka nekāda 57 gadus vēlāk pasludināta Latvijas valsts tobrīd vēl nevienam nevarēja ienākt prātā. Nebūtu bijis iespējams 1918. gadā pasludināt un pēc tam vairākos kara gados nosargāt tagadējo Latgali Latvijas sastāvā, ja līdz tam jau divas cilvēku paaudzes nebūtu uzturējušas tik intensīvus sakarus, kādi bez dzelzceļa nemaz nebūtu bijuši iespējami pāri Krievijas guberņu robežām. Kopš 1868. gada tādas pašas funkcijas Latvijas veidošanā pildīja Rīgas-Jelgavas dzelzceļš starp Vidzemes un Kurzemes guberņu galvenajām pilsētām. Ciešā saistība starp Latvijas valsti, Latvijas teritoriju un šajā teritorijā būvēto, bet arī ārdīto dzelzceļu ir saglabājusies līdz pat šai dienai. Nupat izdotā grāmata kārtējo reizi apliecina, cik nosacītas jeb plūstošas ir robežas starp ilustrēto Latvijas dzelzceļa vēsturi un ilustrēto Latvijas vēsturi.
Grāmatas teksta autors ir Toms Altbergs, bet jau grāmatas nosaukums signalizē, ka attēliem grāmatā piešķirta lielāka loma, nekā caurmērā mēdz būt grāmatās. Lauvas tiesu no attēliem savācis un glabā Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs. Grāmatas iekšējā struktūra un noformējums ir žurnāla Ilustrētā Pasaules Vēsture modifikācija, lai tā būtu atbilstoša lielākām un cietākām papīra lapām cietajos vākos.
Par vienu no grāmatas pielietojumiem tās izdevējs Latvijas dzelzceļš (LDz) ir parūpējies, uzdāvinot pa vienam grāmatas eksemplāram ikvienai Latvijas sākumskolai, pamatskolai un vidusskolai. Grāmata tik tiešām ir tāda, lai radītu interesei par sevi visu norādīto vecuma grupu skolēniem un tālāk jebkuram cilvēkam kaut līdz 100 gadiem, kaut vēl vecākam. Attēli nodrošina iespēju grāmatā atrast to, ko varbūt pat paši grāmatas autori šajos attēlos nav pamanījuši. Grāmata nopērkama tikai Dzelzceļa muzejā, kura vadība vakar rēķināja, ka cena tai būšot pieci eiro. Šādu cenu varētu nosaukt par simbolisku atlīdzību LDz, kam grāmata izmaksājusi būtiski dārgāk.
Grāmatas atvēršanas svētkos LDz prezidents Edvīns Bērziņš dalījās ar pozitīviem iespaidiem, ar kādiem viņa ārzemju partneri uzņem faktu, ka vilcieni pa Latviju kursē jau 155 gadus. Tas patiešām liecina par Latvijas iedzīvotāju paaudžu pēctecībā izkoptām prasmēm nodrošināt vilcienu kustību un risināt vēl daudzus citus tehniskos uzdevumus. E. Bērziņš un viņa kolēģi noteikti pratīs izmantot Ilustrēto Latvijas dzelzceļa vēsturi, lai šo iespaidu vēl vairāk paspilgtinātu kaut vai uz sakariem ar Latviju iznākušajiem ķīniešu dzelzceļniekiem, kuri sapratīs grāmatas vēstījumu ne tikai bez latviešu, bet arī bez angļu valodas zināšanām. Tas neizslēdz iespēju grāmatas efektu palielināt, nomainot starp attēliem esošo latviešu tekstu ar tā tulkojumiem.