Bāriņtiesas ar tiesībsargu vienojas sadarboties
Latvijas Bāriņtiesu asociācija un tiesībsargs Juris Jansons šodien asociācijas valdes ārkārtas sapulcē vienojās sadarboties administratīvo aktu izstrādes un audžuģimeņu meklēšanas procesa pilnveidē.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja Tiesībsarga birojā, asociācijas un Jansona tikšanās, kurā piedalījās arī Latvijas Pašvaldību savienība, noritēja paaugstinātos toņos. Bāriņtiesu asociācija pārmetusi Jansonam nepamatotu apvainojumu izplatīšanu, savukārt Jansons nav atkāpies no pagājušajā nedēļā izteiktajiem pārmetumiem saistībā ar to, ka bāriņtiesas nereti pat nemeklē audžuģimenes vai aizbildņus no ģimenēm izņemtiem mazuļiem vecumā līdz diviem gadiem.
Birojā norādīja - ir saprotams, ka bāriņtiesas patlaban jūtoties aizvainotas, tomēr arī Tiesībsarga biroja rīcības nav bijušas nepamatotas - secinājumi, par kuriem pārmeta bāriņtiesas, sakot, ka tie izdarīti bez pilnīga dokumentu klāsta, veikti, balstoties uz bāriņtiesu lēmumiem, kas ir administratīvie akti, kuriem saskaņā ar likumdošanu jāatspoguļo pilnīgi visi fakti, kas saistīti ar katru konkrēto gadījumu. Ja tas nav izdarīts, tad faktiski ir veikts likuma pārkāpums.
Jansona ieskatā Latvijas Pašvaldību savienībai ir jābūt aktīvākai, darbojoties pie tā, lai pašvaldības pilnvērtīgi veiktu preventīvās funkcijas, lai mazuļi vispār nebūtu jāizņem no ģimenēm.
Pārmetumi skāra arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, kurai aizrādīts par pārāk lielu birokrātiju, kas kavē audžuģimeņu atrašanu, ņemot vērā, ka inspekcija ir audžuģimeņu reģistra turētāja, norādīja Tiesībsarga birojā.
Pašām bāriņtiesām arī būtu aktīvāk jānodarbojas ar audžuģimeņu vai aizbildņu meklējumiem mazuļiem. Tiesībsarga birojā norādīja, ka kopš piektdienas, neskatoties uz to, ka Latvijā ir vairāk nekā 80 audžuģimenes, kas gatavas paņemt kādu bērnu, nekas neesot darīts.
Neskatoties uz sakāpinātām emocijām, Bāriņtiesu asociācija ar Jansonu šodien vienojās turpināt darbu pie strīdus jautājuma noregulēšanas, bāriņtiesām pilnveidojot darbu attiecībā uz dokumentu sagatavošanu, uzlabojot bāriņtiesu atzinumus. Abas puses vienojās tāpat būt sabiedrotās, lai bāriņtiesas ātri varētu piekļūt informācijai par audžuģimenēm.
Latvijas Bāriņtiesu asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Meldere aģentūrai LETA teica, ka spriedze šodienas tikšanās laikā ar Jansonu bijusi ļoti liela un emocionāla, taču asociācijas pārstāvji izteikuši kritisku viedokli par Tiesībsarga apgalvojumiem attiecībā uz bāriņtiesām.
Meldere norādīja, ka Tiesībsarga birojam pirms šāda atzinuma sniegšanas sabiedrībai vajadzēja izveidot dialogu ar bāriņtiesām, taču tas izpalicis.
"Darbs jau turpinās, un dzīve neapstājas. Pirms vajadzēja šādu informāciju sabiedrībai paust, bija nepieciešams dialogs ar mums, kura nebija. Ja šis dialogs būtu bijis, es domāju, ka daudzas lietas būtu apstiprinājušās pirms šī emocionālā tikšanās brīža. Tagad ir jāstrādā kopā un jāmeklē dialogs. Asociācija ir gatava meklēt dialogu un sadarbības iespējas," pauda Meldere, piebilstot, ka plašāks asociācijas viedoklis par šodienas tikšanos ar Jansonu tiks izplatīts trešdienas rītā.
Kā ziņots, Tiesībsarga birojā secināts, ka pašvaldības nereti nemaz nemeklē iespēju no ģimenes izņemtiem mazuļiem vecumā līdz diviem gadiem atrast audžuģimeni vai aizbildni. Latvijā ir 139 bāriņtiesas, 25 no kurām pašlaik pieņēmušas lēmumus par mazuļu ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros. Tiesībsarga biroja pārstāve Laila Grāvere uzsvēra, ka daļā no šīm 25 bāriņtiesām lēmums ievietot mazuli bērnunamā pieņemts, pat neizskatot iespēju bērnam nodrošināt alternatīvu aprūpes veidu.
Tiesībsarga birojā kā bāriņtiesas, kas nevērtēja iespēju iecelt mazulim aizbildni vai ievietot audžuģimenē, minētas Ludzas novada bāriņtiesa, Daugavpils novada Naujenes bāriņtiesa, Daugavpils novada Kalkūnes bāriņtiesa, Talsu novada bāriņtiesa un Limbažu novada bāriņtiesa.
Piemēram, Rīgas bāriņtiesā, kur pieņemts 31 lēmums par mazuļu ievietošanu bērnunamā, 29 gadījumos lēmumos norādīti vispārēji apgalvojumi par to, ka nav iespējams nodrošināt ārpusģimenes aprūpi audžuģimenē vai pie aizbildņa. Tādi paši apgalvojumi fiksēti arī Salaspils novada bāriņtiesā, Neretas novada bāriņtiesā.
Balvu novada bāriņtiesā bērniem neesot meklēti ne aizbildņi, ne audžuģimenes. Vienā no četriem lēmumiem bāriņtiesa nevērtēja tēva patēvu, kurš bija izteicis vēlmi kļūt par bērna aizbildni. Citā gadījumā tā nevērtēja vecmammu, kura mutiski izteica vēlmi ņemt mazuli aizbildniecībā.