Sākot ar nākamo gadu, tiek plānots noteikt galvenā būvdarbu veicēja atbildību par to, lai par visiem būvobjektā nodarbinātajiem tiktu samaksātas Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Likumprojekts tiek virzīts 2017. gada budžetu pavadošo likumprojektu paketē.
Likumprojekta izstrādātāji uzsver, ka šāda norma nepieciešama, lai izslēgtu krāpšanos ar nodokļiem garajās apakšuzņēmumu ķēdēs. Finanšu ministrija skaidro, ka mazie apakšuzņēmēji bieži cenšas vai ir spiesti izpildīt darbu ar zemākām darbaspēka izmaksām, tādējādi ekonomējot nodokļu jomā, maksājot, piemēram, aplokšņu algas. Tāpat bieži darba ņēmēji nevar iesniegt sūdzības par neizmaksātas darba atlīdzības piedziņu pret darba devēju, jo uzņēmums ir pazudis vai atzīts par maksātnespējīgu. Savukārt ģenerāluzņēmējs, aizbildinoties ar to, ka nevar kontrolēt apakšuzņēmēju pienākumu izpildi pret to darbiniekiem, atbildību neuzņemas. Rezultātā darbinieki bieži vien nesaņem atlīdzību par savu darbu, kā arī nevar īstenot savas tiesības. Saskaņā ar FM rīcībā esošo informāciju, 2015. gadā būvniecības nozarē 19,9% nodarbināto saņēma darba ienākumus, kas ir mazāki par valstī noteikto minimālo algu. Arī VID veikto kontroles pasākumu rezultāti liecina, ka būvniecības nozarē netiek pareizi aprēķināti un maksāti nodokļi no darba algām. Piemēram, šā gada septiņos mēnešos veikti 67 nodokļu auditi, kuros papildus ir aprēķināti maksājumi budžetā 5,5 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2015. gadā veikti 152 nodokļu auditi, kuros papildus ir aprēķināti maksājumi budžetā 14 miljonu eiro apmērā.
Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane gan uzsver, ka, ieviešot prasību par galvenā būvdarbu veicēja atbildību par apakšuzņēmēja nomaksātiem nodokļiem, izvirzītais mērķis - mazināt ēnu ekonomiku un aplokšņu algas būvniecības nozarē - netiks sasniegts. Taču reizē tiktu radīts ārkārtīgi sarežģīts mehānisms gan darbinieku darba laika uzskaitei, gan VSAOI nomaksas aprēķināšanai. Turklāt tas ne vien radīs papildu izmaksas un administratīvo slogu būvniecības nozares uzņēmumiem, bet pastāv augsts risks, ka sarežģītās sistēmas dēļ tiks pieļauts liels kļūdu apjoms gan VSAOI aprēķināšanā, gan nomaksā.
B. Fromane norāda, ka šī prasība var apdraudēt būvniecības nozares un valdības sadarbības memorandā paredzēto pasākumu ieviešanu, it īpaši ģenerālvienošanās noslēgšanu: minimālo atalgojuma līmeņu palielināšana ar ģenerālvienošanos paredz būtisku minimālās algas celšanu būvniecībā nodarbinātajiem (virs 700 eiro), kas vienlaikus nozīmētu dubultu finansiālu slogu galvenajam būvdarbu veicējam ne tikai par saviem, bet citu uzņēmumu darbiniekiem. Līdz ar to pastāv risks, ka uzņēmumi atteiksies piedalīties ģenerālvienošanās noslēgšanā, kas ir efektīvākais līdzeklis cīņā ar aplokšņu algām.
Pēc būvnieku teiktā, daudz vieglāk būtu ieviešams Saeimas deputātu iesniegtais priekšlikums. Proti, visu publisko būvdarbu gadījumā un visiem privātajiem būvdarbu līgumiem virs viena miljona eiro ģenerāluzņēmējam būtu pienākums pirms katra maksājuma veikšanas apakšuzņēmējiem pārliecināties, ka apakšuzņēmējiem (un arī tā piesaistītajiem uzņēmējiem) nav VSAOI parādu, kas pārsniegtu 150 eiro (analoga prasība, kā piedaloties publiskajos iepirkumos). Tas attiektos uz visiem apakšuzņēmēju posmiem. Šādu priekšlikumu nozares uzņēmumi konceptuāli būtu gatavi atbalstīt.
Vienlaikus kā efektīvu instrumentu aplokšņu algu mazināšanai Latvijas Būvuzņēmēju partnerība redz ģenerālvienošanos par minimālo algu līmeņiem profesiju grupās.