Lidostā ''Rīga'' svinīgi atklāta jaunā Ziemeļu piestātne

© F64

Starptautiskajā lidostā ''Rīga'' šodien notika jaunās Ziemeļu piestātnes atklāšana, kuras laikā amatpersonas pauda, ka tā ļaus ievērojami palielināt pasažieru apkalpošanas kapacitāti.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) uzsvēra lidostas attīstības sasaisti ar tautsaimniecības konkurētspējas palielināšanu. Latvijas kā reģionālā tranzītmezgla attīstība ir viens no valsts izaugsmes stūrakmeņiem, un lidostai ir būtiska loma gan biznesa sakaru veicināšanā, gan pasažieru un kravas pārvadājumu nodrošināšanā starp Austrumiem un Rietumiem.

Ministrs pauda gandarījumu, ka, neraugoties uz globālo ekonomikas situāciju, lidosta turpina augt un attīstīties. Pasažieru skaits pārsniedzis piecus miljonus gadā, un plānots tā pieaugums līdz septiņiem miljoniem. Vienlaikus aug arī kravu pārvadājumu apmērs, kas dod pievienoto vērtību Latvijas ekonomikai.

''Šī piestātne ir vērtīgs ieguldījums, lai pasaistītu lidostai tālos lidojumus un tranzīta pasažierus," sacīja Augulis, piebilstot, ka nākamais izaicinājums lidostai ''Rīga'' būs sadarbība ar projektu ''Rail Baltica'', veidojot dzelzceļa staciju lidostā un tās savienojumu ar lidostas termināli.

Savukārt lidostas ''Rīga'' valdes priekšsēdētājs Armands Jurjevs atzīmēja, ka jaunā Ziemeļu piestātne veicinās arī nacionālās aviokompānijas ''airBaltic'' attīstību.

''airBaltic'' valdes priekšsēdētājs Martins Gauss pauda, ka aviokompānija turpina augt un lidostas paplašināšanai ir nozīmīga loma, lai lidsabiedrības attīstība varētu turpināties.

Jaunās Ziemeļu piestātnes divos stāvos pasažieriem ir pieejami 19 jauni iekāpšanas sektori, trīs gaisa kuģu tilti, divi jauni veikali un piecas kafejnīcas, rotaļu laukumi bērniem, kā arī uzgaidāmās telpas. Kopējā ziemeļu piestātnes platība ir 9828,39 kvadrātmetri (m2), bet kopā ar projekta pirmajā posmā izbūvētajām telpām ielidojošajiem pasažieriem un termināļus savienojošo galeriju - 17 340 m2.

Pēc lidostā paustā, pateicoties jaunās piestātnes iespējām, lidosta ''Rīga'' ir gatava apkalpot tālos lidojumus gan tehniski, gan pasažieru ērtību ziņā. Lidostai attīstoties par reģionālo tranzīta centru, paredzams aizvien lielāks tranzīta pasažieru skaita pieaugums - patlaban tie veido 27% no visiem pasažieriem. Tālo lidojumu pasažieriem jaunā piestātne piedāvā plašu tranzīta zonu, savukārt ap piestātni ierīkotā hidrantu sistēma tiešai degvielas padevei no degvielas bāzes ļauj ātrāk uzpildīt lielos gaisa kuģus. Jaunās gaisa kuģu stāvvietas atrodas termināļa tuvumā, kas ļauj pasažieriem ātrāk nokļūt gaisa kuģos, mazāk izmantojot autobusu.

Lidostas ''Rīga'' termināļa attīstības projekta piektajā kārtā līdz 2015.gada septembrim tika realizēts Ziemeļu piestātnes būvniecības pirmais posms, paplašinot ārpus Šengenas zonu un izbūvējot savienojošo galeriju un plašākas telpas ielidojošajiem pasažieriem, kā arī jaunās piestātnes nesošās konstrukcijas un fasādi. Savukārt otrajā kārtā tika veikti iekšdarbi jaunajā Ziemeļu piestātnē, uzstādīti gaisa kuģu tilti, izbūvēti iekāpšanas sektori, komercplatības un uzgaidāmās telpas. Pirmā posma būvniecību veica SIA ''Skonto būve'', bet otrās kārtas būvdarbus - SIA ''Merks''.

Projekta kopējās izmaksas ir vairāk nekā 26 miljoni eiro. Termināļa attīstības projektu lidosta realizē gan ar saviem līdzekļiem, gan piesaistot kredītlīdzekļus no "OP Corporate Bank" (iepriekš - ''Pohjola Bank plc.'').

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais