Parādās jauni vietvārdi Latvijas dzelzceļa kartē

KAIMIŅPILSĒTAS IVA UN ŠEŅDŽEŅA. Tās šķir Ķīnas mērogā neliels attālums 1372 km garumā, ko pasažieru vilciens paveic 15 stundās. Abas pilsētas atrodas gar Kluso okeānu izveidotajā Ķīnas rūpniecības zonā, kuras novietojums un izkārtojums lielā mērā pakārtots preču apritei pa ūdens ceļiem. Šeņdžeņas īpašā pazīme ir atrašanās uz administratīvās robežas ar Honkongu (attālums 17 km) un Makao (attālums 66 km), kūrām Ķīna piešķīrusi tiesības uz autonomiju dažās lietās © Karte

Valsts uzņēmums Latvijas dzelzceļš (LDz) steidzas pārvērst līgumos un vilcienu kustībā labos vārdus, ko sakarā ar ierašanos Rīgā uz 5. novembrī notikušo Ķīnas un Austrumeiropas valstu vadītāju apspriedi Latvijai veltīja Ķīnas premjerministrs Li Kecjans.

LDz informē par sava meitasuzņēmuma LDz Loģistika sarunām ar Ķīnas Starptautiskās tirdzniecības veicināšanas padomi Šeņdžeņā (Shenzhen) par konteinervilciena Šeņdžeņa-Rīga-Šeņdžeņa maršruta izveidi. Šīs sarunas izriet no diviem savstarpēji saistītiem notikumiem. Tie ir jau minētā valdību vadītāju apspriede Rīgā un tai pieskaņotā konteinervilciena Ivu (Yiwu)-Rīga testa reisa nonākšana līdz Rīgai. «Latvija ir iezīmēta starptautisko Āzijas-Eiropas pārvadājumu kartē, lokomotīve ir iekustināta mūsu virzienā,» pēc tikšanās Ķīnas Starptautiskās tirdzniecības veicināšanas padomes pārstāvjiem uzņēmās apgalvot LDz Loģistika vadītājs Verners Lūsis. Ķīnu šajā gadījumā pārstāv Starptautiskās tirdzniecības veicināšanas padomes Šeņdžeņā direktora vietnieks Guo Žings Vei ar aicinājumu konteinervilciena maršrutā iekļaut arī citas Ķīnas pilsētas un piedāvāt kravas uz Ķīnu, lai atpakaļ nebūtu jāvelk tukši konteineri, kas būtiski sadārdzina konteinervilcienu maršruta ekspluatācijas izmaksas. To pašu akcentē arī LDz. Aicinājums attiecas gan uz Latvijas ražotājiem, gan tranzītpakalpojumu uzņēmumiem, lai tie piedāvā saviem klientiem izmantot dzelzceļa maršrutu caur Rīgu.

Testa vilciens Ivu-Rīga pēc atrādīšanās Rīgā pagriezās atpakaļ uz Baltkrieviju, kas sadarbībā ar Ķīnu tikusi tālāk nekā Latvija. Ar to domāta Ķīnas loģistikas centra Lielais akmens celtniecība netālu no Minskas. Grūti pateikt, cik lielā mērā šis centrs jau ir gatavs, lai tieši tur varētu pārpakot konkrētajos 40 konteineros atvestos apģērbus, apavus un sanitārtehniku tālākam ceļam tikpat labi uz Rietumeiropu, kā pa visu milzīgo Baltkrievijas, Kazahstānas un Krievijas muitas savienības teritoriju kaut līdz Vladivostokai.

Saprotami ir LDz centieni rīkoties ātri, lai neatkārtotos jau pirms desmit gadiem piedzīvotais. Jau LDz 2007. gada pārskata 18. lpp. atrodams apliecinājums, ka «izmēģinājuma režīmā Latvijā tika saņemtas pirmās konteinerkravas no Ķīnas», taču toreizējais izmēģinājums beidzās ar negatīvu rezultātu dzelzceļam un par labu ūdens ceļam no Ķīnas uz Eiropu. Pēdējos gados Ķīna patiešām meklē iespējas, kā ģeopolitisku apsvērumu dēļ vismaz daļu no preču aprites ar Eiropu organizēt pa sauszemi.