Igaunijas VID par iesaisti nodokļu krāpniecībā miljonāra Gomberga uzņēmumam arestē 2 miljonus eiro
Latvija pēdējo gadu laikā bija kļuvusi par lielu zelta eksportētāju. Izvestas 11 tonnas zelta 160 miljonu eiro vērtībā. Uzņēmumu, kas ar to nodarbojās, nebija daudz. Pāris desmiti. Viens no lielākajiem zelta eksportētājiem bija miljonāram Jevgēņijam Gombergam piederoša firma. Plašākai sabiedrībai Gombergs kļuva pazīstams ar skulptūru atjaunošanu un uzstādīšanu Pēterim I, Armitstedam un Barklajam de Tolli. Latvijā VID nav pretenziju pret viņu. Igaunijā gan, vēsta raidījums "Nekā personīga".
Igaunijas ieņēmumu dienestā tuvojas noslēgumam izmeklēšana vērienīgā nodokļu izkrāpšanas lietā darījumos ar zeltu. Viens no shēmas atzariem stiepjas arī uz Latviju. Aizdomās tiek turēts Latvijā pazīstamais miljonārs Jevgēņijs Gombergs.
2012.gada sākumā Igaunija ieviesa reverso PVN darījumos ar zelta lūžņiem. To kaimiņvalsts bija spiesta darīt, jo pēc nodokļu krāpšanas ierobežošanas naftas biznesā, krāpnieki pārmetās uz dārgmetāliem.
Viena no izplatītākajām shēmām ir šāda:
Persona x pavisam legāli nopērk investīciju zeltu, ko ar PVN neapliek, jo 99 proves zelts ir naudas ekvivalents. Spožos zelta stieņus kaut kur garāžā pārkausē par zemākas proves zeltu. Par darījumiem ar tādu dārgmetālu PVN jau ir jāmaksā. Zeltu pārdod kādai firmai, tā nākamai, tā vēl tālāk, katrā darījumā pievienojot PVN. Ķēdes pēdējā firma parasti izskatās pavisam normāla, tai ir apgrozījums, birojs un darbinieki. Tā zeltu eksportē uz legāli strādājošu rūpnīcu, piemēram Apvienotajā Karalistē. Galvenais šajā ķēdē ir ātrums. Kamēr sākumposmi valstij PVN vēl nav samaksājuši, pēdējā firma to jau ir atprasījusi. Valsts to samaksā, bet ķēdes sākums izirst un pazūd.
Pēdējās firmas noziedzīgo nodomu izkrāpt PVN ir grūti pierādīt, jo shēmas dalībnieki iegulda lielus līdzekļus, lai viss izskatītos legāli.
Lai iegūtu zelta izcelsmi apliecinošus dokumentus, krāpnieki zeltu nes uz valsts proves biroju. Lai neizskatītos neticami, lūžņu zeltam pievieno arī no privātpersonām iepirktas zeltlietas. Zelta eksportēšanu ķēdes galā organizē ar vērienu - izmanto apsardzes firmas, kas zeltu pavada uz rūpnīcu.
Krāpnieki darbojas ātrāk par ieņēmumu dienestiem. Kamēr VID pārbauda darījumus un deklarētos PVN, krāpnieku firmu darbinieki jau ir pazuduši. Eksportētāji ķēdes galā apgalvo, ka par krāpniecību neko nezina. Kaut ko pierādīt ir grūti, jo starp krāpniecisko sākumu un it kā legālajām beigām ir plaša buferzona.
Igaunijas nodokļu iekasētāji tomēr uzsākuši sarežģītās lietas izmeklēt. Viņu uzmanības lokā nonākusi firma Unico Gold. Tās meitas kompānija darbojas arī Latvijā. Igaunijā Unico Gold zeltu pārdeva firmai Deoro, kuras amatpersona ir Latvijas pilsonis Jevgēņijs Gombergs. Gomberga vadītajam uzņēmumam arestēti aptuveni 2 miljoni eiro un aprēķināts 700 tūkstošu eiro uzrēķins.
Jevgēņijs Gombergs Latvijā ir pazīstams kā īpašumu magnāts. Viņam pieder daudz vērtīgu namu un zemes gabalu Rīgā un Jūrmalā. Sabiedrības uzmanību viņš izpelnījās no 90.gadu beigām ar Krievijas impērijas pieminekļu atjaunošanu. Bronzā izlēja Pētera I pieminekli, kas kādreiz atradās Brīvības pieminekļa vietā. Uzstādīja karavadoņa Barklaja de Tolli pieminekli iepretim valdībai. Viņa izloloto pieminekli bijušajam Rīgas mēram Dzordžam Armitstedam 2006.gadā atklāja Anglijas karaliene Elizabete II.
Latvijā ar zelta tirdzniecību nodarbojas Jevgēņijam Gombergam piederošā firma B221. Tās darbība Latvijā 1:1 sakrīt ar Deoro darbību Igaunijā. Abas iepirka zeltu no Unico Gold un tālāk eskportēja uz BASF rūpnīcu Apvienotajā Karalistē. Abas prasījušas PVN atmaksu no valsts. Abos gadījumos ķedēs sākumā esošās firmas PVN valstij nesamaksāja.
Ja Igaunijā ieņēmumu dienests sāka izmeklēšanu un PVN firma nesaņēma, tad Latvijā Gombergam veicās labāk. Jevgēņijs Gombergs stāsta, ka visi darījumi ir bijuši likumīgi. Eksportējamie zelta lūžņi pirkti no viņaprāt uzticamas kompānijas. No kurienes tā zeltu dabūjusi, viņam neesot iespēju pārliecināties. Tā esot ieņēmumu dienesta atbildība.
JEVGĒŅIJS GOMBERGS, Uzņēmējs
Nu, kas par to. Nu ir krimināllieta. Nevirzās jau 3 gadu. Pierādījumu jau nekādu nav, ierosināja un tagad nezina, ko darīt ar to.
Darījumi Igaunijā bija tādi paši kā Latvijā. Tas bija pilnīgi viens un tas pats. Šeit mūs auditē, viņiem nu kā, nodarbības nepatīk. Nu mēs nepiedalāmies. A uzdevums naudu atņemt. No noziedzniekiem viņi nevar atņemt, a var no tiem kam ir. Viņi meklē zem luktura. Nevis tur kur pazaudēts, bet tur kur gaiši.
Vienīgais Igaunijā nauda, kura stāv, ko viņi apturēja, apliekas ar procentiem. 27 procenti gadā. Var uzskatīt, ka depozītā.
Unico Gold Latvija vēl pirms pāris gadiem darbojās lepnā namā Citadeles ielā. Šī gada sākumā Valsts ieņēmumu dienests apturējis Unico Gold Latvija darbību. Kāds cits Unico grupas Latvijas meitas uzņēmums reģistrēts Gombergam pastarpināti piederošajā namā Brīvības bulvārī 221. Pirms nedēļas uzņēmums mainījis nosaukumu, juridisko adresi un īpašniekus.
2013.gadā VID auditēja Gomberga uzņēmumu un arī sarēķināja uzrēķinu, taču toreizējā VID Ģenerāldirektore Nellija Jezdakova to atcēlusi. Bet grūtības turpinājās. Tad viņš meklēja atbalstu politiskajās aprindās. Gombergam labvēlīgas likuma izmaiņas VID un Finanšu ministrijā centās izkārtot klasesbiedrs, Saeimas Saskaņas frakcijas deputāts Igors Pimenovs.
Pimenovs ir Saeimas Budžeta komisijas loceklis. Parasti Budžeta komisija VID amatpersonas izsauc pie sevis. Šajā gadījumā noticis otrādi. Pimenovam bijis žēl klasesbiedru, kurš 2011.gadā nonāca finanšu grūtībās.
Gombergs bija ieinteresēts panākt, lai PVN atmaksas notiek ātri. Kopā ar Tirdzniecības un rūpniecības kameru uzņēmējs virzīja priekšlikumu, ka par PVN atmaksām VID jāizlemj noteiktā termiņā. Tāda kārtība darbojas Igaunijā. Par kavēšanos Ieņēmumu dienestam krājas tādi paši soda procenti, kā uzņēmējiem par nesamaksātiem nodokļiem. Tas spiestu VID nekavēties pie aizdomīgiem darījumiem.
Priekšlikumu noraidīja gan Finanšu ministrija, gan Saeimas Budžeta komisija. Tomēr šāds instruments Gombergam vēlāk nemaz nebija nepieciešams, jo Valsts ieņēmumu dienests prasīto naudu maksāja raiti.