Par nacionālās identitātes apdraudējumu no imigrantu puses visvairāk nobažījušies 55-74 gadus veci Latvijas iedzīvotāji, šodien mazākumtautību forumā Jelgavā informēja Biznesa augstskolas "Turība" profesors Guntis Zemītis, prezentējot augstskolā tapušo pētījumu.
Pētījum analizēts, vai Latvijas sabiedrība ir atvērta starpkultūru komunikācijai, aptaujājot dažāda vecuma, tautības un dzimuma iedzīvotājus, kas kopumā reprezentē visus Latvijas iedzīvotājus.
Kā lielākās vērtības visu vecumu iedzīvotāji norādījuši ģimeni un veselību, nacionālo identitāti ierindojot vien astotajā vietā, kas ir pārsteidzoši, norādīja profesors.
Arī, vērtējot vērtības tautību griezumā, pirmajā vietā ir ģimene. Lielākā daļa kā otro svarīgāko minēja veselību, taču romi kā otro savu nozīmīgāko vērtību norādīja tieši nacionālo identitāti.
"Jaunieši ir atvērtāki imigrācijai, tā viņus baida mazāk," pauda Zemītis. Savukārt nacionālo identitāti kā vērtību, ko apdraud migranti, visbiežāk norādījuši 55-74 gadus veci Latvijas iedzīvotāji, kamēr pārējie vairāk nobažījušies par drošību.
"Latvijas iedzīvotāji ir atvērti saskarsmei ar citu kultūru pārstāvjiem fiziskā vidē, liela daļa nav pret citas kultūras pārstāvjiem kaimiņos, darba vietā vai ģimenē. Un šādas laulības ir ļoti izplatītas. Bet simbolu līmenī iedzīvotāji ir ļoti neiecietīgi," stāstīja vēsturnieks, skaidrojot, ka, piemēram, teju puse respondentu nepiekristu tam, lai citas rases piederīgais nestu Dziesmusvētku karogu. Tāpat teju ceturtdaļa nepiekristu, lai viņus parlamentā pārstāvētu citas kultūras pārstāvis, bet pašvaldības līmenī citas kultūras pārstāvi nevēlētos redzēt piektdaļa.
"Etniskā identitāte joprojām ir svarīgāka nekā pilsoniskā, taču pilsoniskajai jānostājas pirmajā vietā," secināja Zemītis.
Kā ziņots, Jelgavā šonedēļ notiek ceturtais Latvijas mazākumtautību forums "Sabiedrības saliedētība Latvijā. Iespējas un izaicinājumi", kura mērķauditorija ir Latvijas mazākumtautību pārstāvji, nevalstiskās organizācijas un attiecīgie pašvaldību speciālisti.