Ārvalstu investori pauduši atbalstu sadarbības teritoriju veidošanai

© Kaspars Krafts/ f64 photo agency

Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) pārstāvji pauduši atbalstu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iecerei par sadarbības teritoriju veidošanu Latvijā.

ĀIPL pārstāvji, šodien tiekoties ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhardu (VL-TB/LNNK), pauduši, ka pašvaldību nevienlīdzīgās iespējas rada šķēršļus uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā, aģentūru LETA informēja ministra pārstāvis Oskars Vizbulis.

Investoru pārstāvji izteikuši atbalstu VARAM par sadarbības teritoriju veidošanu, norādot, ka patlaban viens no būtiskākajiem trūkumiem ir pašvaldību nepietiekamā kapacitāte apjomīgu projektu sagatavošanā, kas radītu jaunas darbvietas un veicinātu reģionu vienmērīgu attīstību. Tāpat tās nepietiekamo nodokļu ieņēmumu dēļ nespēj īstenot efektīvu pārvaldi.

Savukārt Gerhards paudis, ka ir jādara viss, lai reģionos notiktu vienmērīga attīstība, turklāt lielo pilsētu iedzīvotāji nemaz nezinot, kāda ir atšķirība starp attīstītiem un mazāk attīstītiem reģioniem.

Jau ziņots, ka, turpinot darbu pie pašvaldību sadarbības teritoriju izveidošanas, VARAM ir sākusi diskusijas ar pašvaldībām un sociālajiem partneriem par sadarbības teritoriju izveidošanas principiem. VARAM piedāvājums paredz veidot noteiktu skaitu sadarbības teritoriju. Sākotnēji izskanēja, ka tās varētu būt 16 šādas teritorijas jeb apriņķi, tomēr to skaits varētu mainīties.

Līdz gada beigām ministrijai jāpabeidz konsultācijas ar pašvaldībām par šo ieceri, bet līdz 2017.gada martam jāiesniedz grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, tajā nosakot sadarbības teritorijas.

Patlaban vairāki novadi Latvijā neatbilstot likumā noteiktajam novadu veidošanas kritērijam - vismaz 4000 iedzīvotāju novadā -, bet vēl vairākos novados nav spēcīgu attīstības centru, kas būtiski apgrūtina līdzsvarotas reģionālās attīstības politikas īstenošanu, skaidro VARAM. Tāpat novadu pašvaldību sistēma iedzīvotāju skaita ziņā ir ļoti neviendabīga - 80% iedzīvotāju dzīvo 38 pašvaldībās, bet 81 pašvaldībā - 20% iedzīvotāju. Ministrija norāda, ka tas kavē iespējas decentralizēt valsts pārvaldes uzdevumus un funkcijas.