Privātos pensiju fondus jaunie izvēlas kūtri
Pensiju fondu – gan valsts fondēto pensiju shēmas plānu (otrais pensiju līmenis), gan privāto pensiju fondu (pensiju trešais līmenis) – ienesīgums bijis vidēji trīs līdz četri procenti, liecina jaunākais Latvijas Komercbanku asociācijas pensiju fondu apskats. Tomēr dati arī liecina, ka gados jaunie cilvēki privātajos pensiju fondos neiesaistās vai iesaistās kūtri, līdz ar to arvien pieaug vidējais pensiju trešā līmeņa dalībnieku vecums.
Pensiju otrais līmenis gan ir obligāts visiem iedzīvotājiem, kuri uzsāk darba attiecības un veic sociālās iemaksas. Tās ar darba devēju starpniecību tiek nomaksātas sociālajā budžetā, taču pensiju trešais līmenis ir brīvprātīga izvēle, un lielākā daļa strādājošo to nav izvēlējušies. «Šāgada trešā ceturkšņa laikā dalībnieku skaits pensiju trešajā līmenī ir palielinājies par 3327 personām jeb vienu procentu, taču jaunie cilvēki privāto pensiju uzkrājumu veidošanā neiesaistās pietiekamā līmenī,» secina Latvijas Komercbanku asociācijas Privāto pensiju fondu komitejas vadītāja, SEB atklātā pensiju fonda valdes priekšsēdētāja Dace Brencēna.
Jaunākais pensiju fondu apskats parāda: gan Latvijas valsts fondēto pensiju shēmas plāni, gan privātie pensiju fondi saviem dalībniekiem nodrošinājuši ieguldījumu atdevi vidēji trīs līdz četru procentu apmērā. Šāgada trešajā ceturksnī augstāku ienesīgumu ir nodrošinājuši sabalansētie un aktīvie pensiju plāni, kas vairāk līdzekļu iegulda akciju tirgos. Valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātie līdzekļi palielinās un pieaug gan dalībnieku iemaksas, gan ieguldījumu peļņa, norāda Latvijas Komercbanku asociācijas Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību komitejas vadītājs, CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs Uldis Upenieks. Trešajā ceturksnī uzkrāto līdzekļu apjoms palielinājies par 136 miljoniem, no kā 101 miljons eiro ir iemaksas, bet 35 miljoni eiro - investīciju rezultāts. Kopumā pensiju 2. līmenī pašlaik ir uzkrāti 2,6 miljardi eiro, no tiem 2,2 miljardi ir dalībnieku veiktās iemaksas, bet 432 miljoni - fondu pārvaldītāju nodrošinātā peļņa. Vidējais pensiju uzkrājums uz vienu dalībnieku ir 2103 eiro, kas ceturkšņa laikā audzis par pieciem procentiem. U. Upenieks norāda, ka 38 procenti pensiju otrā līmeņa investīciju ieguldītas Latvijā, bet 24,6 procenti Austrumeiropā, 12 procenti - Eiropā.
Privātajos pensiju fondos uzkrātā kapitāla vērtība šāgada trešajā ceturksnī pieaugusi par 13,7 miljoniem eiro, sasniedzot 354,1 miljonu eiro. Vidējais piecu gadu ienesīgums bijis 4,99 procenti, augstāks - tieši aktīvajiem plāniem. Vidējais uzkrātais privātās pensijas kapitāls vienam dalībniekam ir 1335 eiro. «Kopējais dalībnieku skaits privātajos pensiju fondos ir 265 000 iedzīvotāju, kas ir tikai 25 procenti no strādājošajiem Latvijā,» stāsta D. Brencēna. «Dalībnieku skaits pieaug, bet lēni. Minimāli pieaug darba devēju līdzdalība privāto pensiju veidošanā.» Augušas arī individuālās iemaksas - par 14 procentiem vairāk nekā pērn, savukārt darba devēju iemaksas - pagājušā gada līmenī. Tas, kas dara bažīgus, ir fakts, ka privāto pensiju fondu vidējais dalībnieku vecums pieaug, proti, tie kļūst vecāki, un viņu vidējais vecums ir 47 gadi. Jāpiebilst, ka no dalības privātajos pensiju fondos trešajā ceturksnī izstājies 1881 dalībnieks, to skaits ir pieaudzis par 18 procentiem, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni.