Valsts sociālā budžeta stabilitātei būs jāpaaugstina pensijas vecums

Lai arī nākotnē saglabātu valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas finansiālo stabilitāti un valsts sociālajā budžetā jau no 2011.gada nesāktu uzkrāt lielu deficītu, nākamajos gados būs jādomā gan par pensijas vecuma paaugstināšanu, gan par atsevišķu pabalstu, kurus nesedz sociālās iemaksas, pārcelšanu uz valsts budžetu, šodien Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) rīkotajā diskusijā uzsvēra Labklājības ministrijas (LM) Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece.

Pēc Muižnieces stāstītā, sociālās apdrošināšanas budžetā iepriekšējos gados vienmēr ir veidojies uzkrājums, taču pērn pirmo reizi pēc vairākiem gadiem uzkrājums sāka rukt. Šī brīža tendences liecinot, ka šī budžeta pabalstu un pensiju izmaksai pietikšot gandrīz līdz 2011.gada beigām, taču tas nenozīmē, ka līdz tam laikam var neko nedarīt.

LM pārstāve skaidroja, ka gados, kad šai budžetā veidojās uzkrājums, tika nolemts no šī budžeta maksāt piemaksas pie pensijām, kā arī vecāku pabalstus, taču krīzes situācija rādot, ka pēc iespējas ātrāk šie maksājumi jāpārceļ uz valsts pamatbudžetu.

Ja negribam paaugstināt sociālo iemaksu likmi līdz 44,2%, tad LM piedāvātie varianti sociālā budžeta atslogošanai ir jāpieņem, uzsvēra LM speciālisti.

Tāpat viņi norādīja, ka no desmit vismaz līdz 15 gadiem jāpaceļ darba stāžs, par kuru tiek maksāta pensija.

Šiem LM priekšlikumiem piekrita arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča, kura norādīja, ka nav pieļaujami piešķirt cilvēkam pensiju, ja viņš ir strādājis mazāk par 15 gadiem. Šobrīd tie ir desmit gadi, taču tas esot krietni par mazs darba stāžs. LM speciālisti uzsvēra, ka citās valstīs šis laika posms ir pat augstāks par 20 gadiem.

Viņa arī aicināja LM pārdomāt un nesteigties ar sociālās apdrošināšanas pabalstu un pensiju sistēmas pārskatīšanu, lai izveidotu patiesi ilgtspējīgu sistēmu, kas varētu darboties nākotnē.

Barča arī piekrita tam, ka piemaksas pie pensijām, kā arī vecāku pabalsti ir jāpārceļ uz pamatbudžetu. Par šo jautājumu tikpat pārliecināti nebija Finanšu ministrijas pārstāvji, kuri uzsvēra, ka problēmas tāpat būs, jo tad būs nepieciešams domāt par papildu naudas līdzekļiem pamatbudžetā minēto izdevumu segšanai. Ministrijas valsts sekretāra vietniece Baiba Bāne norādīja, ka tas ir diskutējams jautājums.