Valsts kanceleja priekšlikumos diskusijai par valsts pārvaldes reformu piedāvā apvienot radniecīgās funkcijas un likvidēt mazās iestādes.
Mazākajā no tām - Latvijas institūtā - strādā vien pieci darbinieki. Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijā - septiņi. Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojā - desmit. Kopā valdībai ir 19 punduriestādes, kurās darbinieku skaits nepārsniedz 35 cilvēkus.
Politiķi, spriežot par valsts pārvaldes samazināšanu, tradicionāli piedāvā mazināt ministriju skaitu, kas arī paretam tiek darīts. Savulaik Latvijā bija arī Jūras lietu ministrija un atsevišķa Meža ministrija. Laika gaitā bijušas dažādas versijas par dažādu ministriju apvienošanu - labklājību salikt kopā ar veselību, vidi ar zemkopību. Nesenākā periodā likvidēta Bērnu un ģimenes lietu ministrija, kā arī E-lietu ministrija.
Ceļa karte reformai
Protams, vienoties par lielu institūciju likvidēšanu ir politiski sarežģīti. Tikmēr atteikšanās no mazas iestādes varētu būt politiski mazāk sāpīga, jo to samērā vienkārši iespējams pārveidot par atsevišķu departamentu vai nodaļu mātes ministrijā vai pievienot citai iestādei. Nu, piemēram, Vides pārraudzības valsts biroju ar tā 18 darbiniekiem piekabināt Valsts vides dienestam un gan jau arī atteikties no kādām štata vietām.
Valsts pārvaldes reformu ceļa kartē tas minēts kā viens no veicamajiem uzdevumiem: «Veikt izvērtējumu par ļoti mazo un mazo iestāžu efektivitāti un radniecīgo iestāžu/funkciju apvienošanas iespējām. Mērķis - finanšu un administratīvo resursu ietaupījums, sadrumstalotības mazināšana, racionālāka zināšanu un resursu izmantošana, tostarp vienota politikas veidošana un īstenošana.»
Kā atpazīt lieko
Katrai iestādei gan būtu nepieciešams neatkarīgs vērtējums, un to varētu sniegt Valsts kontrole. Jau šā gada finanšu revīziju ietvaros tā apkopos informāciju par mazo un ļoti mazo valsts iestāžu darbību, tajā skaitā par funkcijām, kuras būtu iespēja centralizēt, tās nododot lielākām, līdzīgas funkcijas veicošām iestādēm. Valsts kontrole informē, ka sabiedrība ar šo informāciju tiks iepazīstināta nākamā gada pavasarī, līdz ar finanšu revīziju rezultātu publiskošanu.
Vienas universālas pazīmes, kas liecinātu par mazo iestāžu lietderību vai nelietderību, nav. Katrā ziņā darbinieku skaits nevar būt vienīgais aspekts, uzsver vadībzinību eksperts, profesors Andris Deniņš. Tāpēc iestādēs jāveic pilns funkciju audits. Protams, administrēt lielu iestādi vienmēr esot izdevīgāk nekā mazu. Tajā pašā laikā atsevišķos gadījumos no mazas iestādes ieguvums var būt lielāks, jo tā specializējas noteiktu funkciju veikšanai ar lielāku atbildību.
Vieno tikai izmērs
Mazo iestāžu sarakstā atrodamas ļoti atšķirīgas institūcijas. Gan labi pazīstamas, gan teju nekad nedzirdētas. Un arī tēriņu ziņā ļoti atšķirīgas. Piemēram, Latvijas institūta šā gada budžets ir 115 tūkstoši. Tā pēdējā pamanāmākā aktivitāte bija sociālās reklāmas kampaņa #GribuTeviApakaļ - emigrantu uzrunāšanai. Daudz, daudz lielāks budžets ir Kultūras informācijas sistēmu centram - 900 tūkstoši eiro. Skaidrojumu, ar ko šī mazzināmā punduriestāde nodarbojas, var atrast tās mājaslapā: «Kultūras informācijas sistēmu centrs ir Kultūras ministrijas padotības iestāde. Mēs vadām projektus kultūras nozarē un strādājam kopā ar Latvijas kultūras iestādēm - bibliotēkām, muzejiem un arhīviem. Mēs rūpējamies par to, lai kultūras iestādēs būtu pieejamas jaunās tehnoloģijas - datori, printeri, skeneri un citas iekārtas. Ar jauno tehnoloģiju palīdzību bibliotēkās, arhīvos un muzejos digitalizē kultūras mantojumu.»
Pusmiljonu gadā iztērē Satiksmes ministrijas pārraudzītā Latvijas dzelzceļa administrācija, un tās pastāvēšanas lietderību esot aizstāvējusi pati Brisele. Tā vismaz rakstīts mājaslapā: «Būtiska loma iestādes darbības nostiprināšanā ir Eiropas Komisijas 2008. gada jūnijā uzsāktajai procedūrai pret Latviju, kurā prasīts Valsts dzelzceļa administrācijai piešķirt jaunas funkcijas, ieskaitot sodīšanas funkciju par ziņu nesniegšanu vai lēmumu nepildīšanu. Tāpat tika prasīts palielināt iestādes neatkarību no Satiksmes ministrijas budžeta piešķiršanas un lietošanas ziņā.»
Visticamāk, katra potenciāli likvidējamā iestāde uzstās, ka bez tās valsts pārvalde nav iedomājama. Tomēr nesena vēsture apliecina pretējo. Valsts kanceleja raksta, ka pēc 2009. gada valsts aģentūru skaits ir samazināts vairāk nekā uz pusi, bet ministriju padotībā esošo iestāžu skaits - par trešdaļu. Pašlaik ar valsts budžetu tiek uzturētas un darbinātas 183 iestādes.
***
Mazās iestādes un darbinieku skaits:
Latvijas institūts 5
Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija 7
Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs 10
Latvijas Sporta muzejs 11
Nacionālais kino centrs 11
Valsts dzelzceļa administrācija 11
Vides pārraudzības valsts birojs 18
Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija 19
Studiju un zinātnes administrācija 20
Valsts administrācijas skola 20
Latviešu valodas aģentūra 21
Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija 21
Kultūras informācijas sistēmu centrs 23
Pārresoru koordinācijas centrs 24
Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija 24
Datu valsts inspekcija 25
Latvijas Nacionālais kultūras centrs 29
Juridiskās palīdzības administrācija 34
Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra 35
AVOTS: Finanšu ministrijas 30.06.2016.
dati par institūcijām un to amatu vietu skaitu.