Pēc veselības ministres Andas Čakšas ierosmes Veselības ministrija gatavo grozījumus Ministru kabineta noteikumos, lai no šā gada 1. decembra e-receptes un e-darbnespējas lapas lietošana formāli paliktu obligāta, bet reālajā dzīvē – neobligāta.
Veselības ministre skaidro savu lēmumu: e-veselības sistēma ir funkcionējoša, un gan ārstniecības personas, gan farmaceiti, ārstniecības iestādes un aptiekas, kā arī ikviens iedzīvotājs to var lietot, ko aicinām arī darīt, ņemot vērā tos ieguvumus, ko sniedz elektroniskā vide, taču, apzinoties, ka 1. decembrī var būt ārsti, kas nebūs sākuši lietot e-veselību, tad var rasties situācija, ka pacienti var nesaņemt tiem nepieciešamos pakalpojumus. Pēc ministres domām, tas nav pieļaujams, tāpēc Veselības ministrija tomēr noteiks vēl vienu pārejas periodu, pārrunājot to ar iesaistītajām pusēm, lai būtu droši, ka tas tiks ievērots. Ģimenes ārstu asociācijas aicina e-veselības sistēmu ieviest, no sākuma paredzot sešu mēnešu izmēģināšanas periodu.
E-veselības projektam ir gara vēsture, un gadījumā, ja valdība nolems pagarināt termiņu, kurā e-veselības lietošana ir obligāta, tas nebūs pirmo reizi. Jau pagājušā gada rudenī valdība pieņēma lēmumu (grozījumus arī rosināja Veselības ministrija) uz pusgadu atlikt divu e-veselības pakalpojumu - e-receptes un e-darbnespējas lapas - lietošanu, proti, no šā gada 1. janvāra uz 1. jūliju. Taču tam sekoja vēl viens valdības lēmums - atkal atlikt e-veselības ieviešanu reālajā dzīvē, proti, vēl uz pusgadu. Tas nozīmē, ka 1. decembrī pacientiem būtu jāsaņem gan e-receptes, gan e-darbnespējas lapas. Neatkarīgā pirms divām nedēļām rakstīja, ka «pēc laikraksta rīcībā esošās informācijas, e-veselības projekta ieviešanu kārtējo reizi varētu atlikt uz pusgadu». Veselības ministrija šo informāciju neapstiprināja. Taču pēc tikšanās ar Ārstu biedrību veselības ministre piekrita, ka e-receptes gadījumā no 1. decembra «būtu pieļaujams pilotprojekts, kura laikā e-recepte būtu brīvprātīga attiecībā uz valsts kompensējamajiem medikamentiem». Tas nozīmē, ka daļa ārstu to varētu izrakstīt elektroniski, bet daļa - uz papīra veidlapas. Par darba nespējas lapu izrakstīšanu elektroniski gan ministre bija cieši pārliecināta, ka tās no 1. decembra būs obligātas.
Tagad Veselības ministrija ir piekāpusies mediķiem un piekrīt, ka šādas izmaiņas - termiņa pārcelšana - ļautu ārstniecības iestādēm un ārstniecības personām pakāpeniski apgūt jauno e-veselības sistēmu, saglabājot iespēju medicīnisko dokumentāciju aizpildīt arī uz papīra veidlapām tāpat kā līdz šim. Līdz ar to nebūtu apgrūtināta arī pacientu iespēja saņemt veselības aprūpes pakalpojumus saistībā ar ārstniecības iestāžu darbu jaunajā sistēmā.
Pašlaik turpinās līgumu slēgšanas process starp Nacionālo veselības dienestu un ārstniecības iestādēm par piekļuvi e-veselības sistēmai. Līdz šim ir noslēgti vairāk nekā 380 līgumi un līgumu slēgšanas procesā ir vairāk nekā 2400 līgumi ar ārstniecības iestādēm. Darbam e-veselības vidē jau apmācīti ir 3500 profesionāļi (mediķi un farmaceiti).
Pašlaik ne Veselības ministrija, ne Nacionālais veselības dienests nevar atbildēt uz jautājumu, kas notiks ar e-veselības projektā ieguldīto naudu - vairāk nekā desmit miljoni no Eiropas struktūrfondiem? Iepriekš Finanšu ministrijas eksperti atzina, ka šāda situācija ar e-veselību nevienam neļauj justies komfortambli, jo netiek ievēroti pašu noteiktie termiņi. Saskāņā ar plānu 2016. gada 31. decembrī atbildīgajai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai ir jāpārbauda e-veselības funkcionalitāte un jāpārliecinās, ka tā ne tikai darbojas, bet to kāds arī lieto. Līdz nākamā gada 31. martam jāiesniedz ziņojums Eiropas Komisijai.
Jau nākamgad (obligāta lietošana no 2017. gada 1. jūlija) e-veselības sistēmā vajadzētu sākt darboties arī citiem pakalpojumiem, viens no svarīgākajiem - medicīniskie dokumenti (pārskats par ambulatorā pacienta izmeklēšanu, ārstēšanu; nosūtījums ambulatora/stacionāra pakalpojumu saņemšanai).